Skip to content

Jaunumi

Mūžībā devies profesors Viktors Kalnbērzs

19. jūnijā, Viktoru dienā aizsaulē aizgājis izcils latviešu ortopēds, viens no pasaulē pazīstamākajiem latviešu ārstiem un zinātniekiem, LZA akadēmiķis VIKTORS KALNBBĒRZS.

Profesors Kalnbērzs dzimis 1928. gada 2. jūlijā Maskavā ārsta, vēlākā profesora Konstantīna Kalnbērza ģimenē. 1940. gadā kopā ar vecākiem ieradās Rīgā, kur viņa tēvs kļuva par Latvijas PSR Veselības tautas komisāra vietnieku, bet kara gadus pavadīja Baškortostānā kur Konstantīns Kalnbērzs vadīja Latviešu medicīnas māsu skolu. 1945. gadā kara pēdējās dienās bojā gāja viņa brālis. Pēc kara Viktors Kalnbērzs sāka studijas Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē, bet 1951. gadā beidza jau Rīgas Medicīnas institūtu – un kā pirmais saņēma (sarkano) diplomu augstskolā, ko šodien pazīstam kā Rīgas Stradiņā universitāti. Šajā augstskolā viņš uzreiz kļuva Hospitālās ķirurģijas katedras asistentu, un piedalījās pirmajās sirds operācijās Latvijā.

1958. un 1968. gadā aizstāvēja divas disertācijas, 1969. gadā Viktoru Kalnbērzu ievēlēja par RMI Traumatoloģijas un ortopēdijas katedras vadītāju un profesoru, kā arī PSRS Medicīnas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli.

Profesora mūža darbs bija Traumatoloģijas un ortoipēdijas zinātniski pētnieciskais institūts, ko profesors vadīja no 1959. līdz 1994. gada, izveidoja šo medciīnas iestādi par nozīmīgāko savas jomas zinātniski pētniecisko – ārstniecisko iestādi PSRS. Viņa vadībā tika izstrādātas simtiem distertācijas un zinātniski pētījumi, inovācijas un atklājumi. Vēsturē paliks profesora izstrādātais ārējās fiksācijas aparāts, kas bija īpaši piemērots kara apstākļiem. Afganistānas kara laikā profesors kā galvenais ārsts veica simtiem operāciju Kabulas kara hospitālī.

Profesoram bija zelta rokas un zelta sirds. Viņš varēja veikt operācijas, kuras neviens pirms tam nebija veicis, viņš viegli noorganizēt globālas konferences un kongresus. Bez profesora iniciatīvas un atbalsta nebūtu ne Pirmā pasaules latviešu ārstu kongresa 1989. gadā, ne žurnāla „Latvijas Ārsts”. Profesoram kopā ar Kristapu Kegi izdevās ieviest modernu endoprotezēšanu ne tikai Latvijā, bet visā PSRS.

Es pateicos savam profesoram par mūsu ilgajām sarunām un viedo padomu. Es pateicos par mūsu kopdarbu – grāmatu „Operējošs ķirurgs”

Nav jēgas uzskaitīt apbalvojumus un goda nosaukumus. Profesors Viktors Kalnbērzs vienkārši bija dižs cilvēks.

Autors: P. Apinis

Latvijas Ārstu biedrība izsaka dziļu līdzjūtību tuviniekiem!

All visits by appointment only

For submitting/receiving documents for certificate of current professional satus and good standing please arrange your appointment time by writing to an e-mail: info@arstubiedriba.lv or call to +371 20276668.

Visitors without prior appointment time are not accepted!

Ceļavārdi Gerda Herolda “Innere Medizin” tulkojumam

Latviešu ārstu un zobārstu apvienības (LĀZA) biedrs kardiologs Roberts Feders atgriezās Latvijā pēc vairākiem darba gadiem Vācijā, kurp bija devies mācībās. Atgriezās kopā ar labu un ļoti vajadzīgu palīgu ārsta darbā – grāmatu iekšķīgajās slimībās Gerd Herold und MitarbeiterInnere Medizin“, kas kalpo par rokasgrāmatu Vācijas un daudzu citu valstu kolēģiem.

Pirmais grāmatas tulkojums latviešu valodā tika izdots pēc dr. Roberta Federa iniciatīvas 2017. gadā, lasītājiem nodrošinot kardioloģijas sadaļu. Drīz pēc tam dr. R.Federa vadībā tika uzsākta arī pārējo daļu tulkošana, ko veica gan ārzemēs, gan Latvijā praktizējošu ārstu komanda – Dr. Roberts Feders, Dr. Dana Kigitoviča, Dr. Sabīne Upmale-Engela, Dr. Kārlis Rācenis, Dr. Antra Briede, Doc. Anda Kadiša, Dr. Annija Līce, Dr. Elīna Līce, Dr. Andra Pekša, Dr. Kaspars Rimicāns, Dr. Rihards Engels.

2020. gada janvārī visi tulkotāji un projekta vadītājas Dr. Dana Kigitoviča un Dr. Sabīne Upmale vērsās pie LĀZA, lūdzot atbalstīt aizsākto projektu – izdot plaši zināmā vācu medicīnas autora Gerda Herolda grāmatu internajā medicīnā „Innere Medizin” latviešu valodā. Projekta mērķis – palielināt latviešu valodā pieejamo mācību literatūru medicīnā. No tā iegūst ne tikai medicīnas studenti, rezidenti, ģimenes ārsti, bet gan jebkurš medicīnas nozares profesionālis. Elektroniskajā izdevumā latviski pieejamas ir nefroloģijas, pulmonoloģijas, reimatoloģijas, angioloģijas un hematoloģijas daļas.

Autoru kolektīvs grāmatas tulkojumu veica brīvprātīgi, kā arī grāmatas latviešu tulkojums ir brīvpieejams visiem lasītājiem Roberta Federa mājaslapā. Grāmatas izdošana bija uzticēta Latvijas Universitātes Akadēmiskajam apgādam un izdošanas izmaksas pilnībā sedza Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA), pateicoties Jura Lazovska ziedojumam.

Grāmatas ievadā ir reimatologa, LĀZA viceprezidenta Jura Lazovska ceļavārdi.

„Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA) ar lielu prieku uzņēmās segt ar Gerda Herolda grāmatas “Iekšķīgās slimības” izdošanu saistītās izmaksas. Šī mācību un praktiskam ārstniecības darbam noderīgā literatūra nu bez maksas ir pieejama latviski lasošajiem ārstiem un medicīnas studentiem.

Pēc Dr. Roberta Federa iniciatīvas pieņemts liels izaicinājums un kopīgiem spēkiem paveikts vērtīgs darbs. Izaicinājumus saskatu daudzo svešvārdu tulkošanā, atrodot tiem atbilstošus latviskus terminus, kā arī rūpējoties par grāmatas satura atjaunināšanu nākotnē. Laikam ritot, mainās ne tikai ārstēšana, bet arī izpratne par slimību izcelsmi un diagnostikas paņēmieni. Gerda Herolda rokasgrāmatas priekšrocība ir tās konspektīvisms, nezaudējot precizitāti. Spēja sarežģītas lietas paskaidrot īsi, kodolīgi un atmiņā paliekoši ir māksla.

1985. gadā latviski iznāca mana tēva Ilmāra Lazovska sarakstītā grāmata “Iekšķīgo slimību pamati”. Katru sadaļu ievadīja īss pārskats, izceļot būtisko. Savam laikam neraksturīgi – garu, grūti uztveramu, no krievu valodas pārliktu tekstu vietā dienasgaismu ieraudzīja intuitīvi uztverams labā latviešu valodā uzrakstīts oriģināls mācību līdzeklis, kurā bija viegli orientēties un atrast meklēto. Toreiz grāmatu varēja uztvert kā gaismas staru vispārējā pelēcībā.

Dr. Gerda Herolda grāmata pēc apjoma, izklāsta skaidruma un būtiskā akcentēšanas atsauc atmiņā “Iekšķīgo slimību pamatus”. Ja 1985. gada grāmata bija kā gaismas stars, tad Dr. Roberta Federa un kolēģu veiktais līdzinās bākai, kura 45 gadus vēlāk daudz atšķirīgākā situācijā dod skaidru skatījumu uz būtisko slimību diagnostikā un ārstēšanā. Mūsu globalizētajā, ņirbošajā pasaulē ar neskaitāmām, reizumis pretrunīgām vadlīnijām, ko nereti nosaka deklarētas un nedeklarētas personiskas un komerciālas intereses, nepastarpināts un no interešu konfliktiem neatkarīgs redzējums ir būtiski nepieciešams. Tas atbilst LĀZA mērķim – “veicināt veselības aprūpē un zinātnē iesaistīto studentu, rezidentu un ārstu un zobārstu sadarbību un izglītību”. Tamdēļ esam priecīgi pievienot savu finansiālo artavu šī lielā darba novadīšanā līdz rezultātam. No sirds izsaku pateicību Dr. Robertam Federam un visai tulkotāju komandai par veikumu!”

Grāmata tiek izdota jau kopš 1980. gada, grāmatas izdevums tiek atjaunots ikgadēji. Šo materiālu izmanto medicīnas studiju apgūšanā ne tikai visā Vācijā, bet arī pārējās vāciski runājošās zemēs, kā arī citviet, kur tā ir tulkota. Vācijā medicīnas fakultātēs šī ir visplašāk pielietotā mācību literatūra, apgūstot iekšķīgās slimības. Tāpat to bieži izmanto klīniskajā praksē rezidenti un sertificēti ārsti, kad nepieciešama īsa, kodolīga un konkrēta, bet tajā pašā laikā vispusīga informācija par kādu tēmu iekšķīgajās slimībās. Jau šobrīd grāmata tiek tulkota 15 valodās, ieskaitot, krievu, angļu, poļu un igauņu. Grāmatas popularitāte skaidrojama ar tās vienoto un vienkāršo pieeju, kā arī atbilstību jaunākajām vadlīnijām un pierādījumiem medicīnā iekšīgajās slimībās. Tā bieži tiek izmantota, ne tikai mācību procesā, bet arī gatavojoties ārsta grāda, sertifikācijas un citiem eksāmeniem.

Esmu neizsakāmi priecīgs, ka šis apjomīgais projekts ar lielu autoru pašaizliedzību ir nonācis līdz finišam un, pateicoties LĀZA finansiālajam atbalstam, mediķiem Latvijā būs pieejama jauna medicīnas grāmata latviešu valodā.
Dr. Roberts Feders

Gerda Herolda grāmatas “Iekšķīgās slimības”  virtuālie atvēršanas svētki notika 4. jūnijā un tos var baudīt vēl joprojām. https://www.facebook.com/roberts.feders/videos/10158329283936801

Bet grāmatas elektronisko versiju var lejuplādēt personiskai lietošanai https://www.dr-feders.lv/herolds

atviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA) vieno ārzemēs un Latvijā dzīvojošos ārstus un zobārstus, kā arī citus veselības nozares profesionāļus, zinātniekus un darbiniekus kopējam mērķim – visiem spēkiem veicināt veselības aprūpē un zinātnē iesaistīto studentu, rezidentu, ārstu un zobārstu izglītību un sadarbību. To dibināja 1947. gadā Eslingenā trimdā devušies latviešu ārsti.
Plašāk par LĀZA un iespējām atbalstīt medicīnas izglītību www.lazariga.lv

Preses relīze 17.06.2021.

In Memoriam Aivars Stengrevics

Plašais pasaules procesu redzējums un ārsta daudzpusīgās intereses bija saistītas ar onkoloģijas jomu.

Aivars Stengrevics bijis viens no prof. Veltas Brambergas skolniekiem, ilgus gadus vadījis LEKMI laboratoriju, kuras darbība bija saistīta ar onkoloģijas jomas zinātniskajiem pētījumiem. Aizstāvējis Dr.med. disertācijas darbu par limfogrāfijas diagnostisko izmantošanu onkoloģijā, kanilējot un kontrastējot sīkos limfvadus un limfmezglus. Faktiski limfogrāfiju var uzskatīt par mūsdienās plaši izmantotās sargmezglu kontrastēšanas un diagnostikas priekšteci, bez kuras nav iedomājama lielākā daļa krūts vēža un melanomas pacientu ķirurģiskā ārstēšana.

Daudzus jaunības gadus veltījis basketbolam gan Liepājā, gan vēlāk Rīgas Medicīnas institūta un citās mediķu komandās.

Ārsts vairāk kā 30 gadus ir konsultējis un operējis onkoloģiskos pacientus Latvijas Onkoloģijas centrā un dzimtajā Liepājā, bijis Latvijas Onkoloģijas centra galvenā ārsta vietnieks, ilgus gadus bijis viens no Latvijas Onkologu asociācijas vadītājiem un praktiskā darba darītājiem.

Aivars Stengrevics ir bijis modernā/mūsdienu vēža reģistra pamatlicējs Latvijā, to izveidojot līdz ar valsts neatkarības atjaunošanu un vadot līdz 2008. gadam, pēc kura tas nonāca SPKC pārvaldībā.

Ir daudzu publikāciju un zinātnisku pētījumu autors, kā arī grāmatas „Onkoloģija ģimenes ārstam” autors, kur grāmatas priekšvārdā ir teikts: „Onkoloģiskā slimnieka liktenis un dzīvība pirmām kārtām atkarīga no ārsta, pie kura slimnieks vērsies vispirms un visbiežāk tas ir primārās aprūpes ārsts. Tā kā onkoloģisko slimnieku skaits joprojām ir liels un nākotnē nebūt nemazināsies, ārstiem jābūt gataviem sniegt šiem cilvēkiem iespējami optimālu palīdzību.„

Latvijas Onkologu asociācija un Latvijas Ārstu biedrība izsaka dziļu līdzjūtību tuviniekiem!

LĀZA atbalsts Latvijas medicīnas studentiem 2021

Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA) jau 16 gadus iešķir Prof. Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendiju medicīnas studentiem, lai palīdzētu un atbalstītu viņus ceļā uz ārsta amatu. Šis ir arī profesora Ilmāra Lazovska 90 gadu jubilejas piemiņas gads. Kopējais stipendiju apjoms šogad ir 6 000 USD.

Stipendiātiem bija jāiesniedz savi pieteikumi atbilstoši nolikuma prasībām un jātiekas ar atlases komisiju. Klātienes tikšanos aizstāja saruna elektroniskajā vidē. Sarunā ar pretendentiem piedalījās LĀZA valdes locekļi: Dr. Kaspars Tūters (Kanāda), Dr. Zaiga Alksne-Phillips (ASV), Dr. Ēriks Niedrītis (ASV), Dr. Daina Dreimane (ASV), Medicīnas vēstures muzeja pārstāvis Mārtiņš Vesperis un Dr. Edīte Lazovska (Latvija). ZOOM semināru–atlasi vadīja LĀZA biroja vadītāja Kamena Kaidaka.

Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendiju 1000 USD apjomā šogad ieguva četri Latvijas medicīnas augstskolu vecāko kursu studenti – Dārta Jakovicka (RSU/4 kurss), Katrīna Tomiņa (RSU/6 kurss) Marija Luīze Kalniņa (RSU/6) Kintija Gritāne (LU/4 kurss). Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda veicināšanas stipendijas (500 USD) ieguva Edgars Ķiecis (RSU/6 kurss), Laura Ramona Rozīte (RSU/4 kurss), Loreta Miļuna (RSU/5 kurss) un Lita Ķelpe (RSU/4 kurss).

Klātienes svinīgais sarīkojums, uz kuru aicināsim visus LĀZA stipendiātus, LĀZA biedrus un draugus, notiks tad, kad būs atcelti ar Covid pandēmiju saistītie ierobežojumi.

Atgādinām, ka līdz 15. septembrim Latvijas jaunie ārsti un zobārsti var pieteikties Ojāra Veides fonda stipendijām – atbalstam savai profesionālajai pilnveidei.

Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonds radies, godinot ārsta Ilmāra Lazovska (1931–2003) piemiņu. Fondu drīz pēc profesora nāves izveidoja ārsts Ēriks Niedrītis (Ņujorka), kurš ir arī tā vadītājs. LĀZA aicina ziedot fonda sekmīgai darbībai, ko var ērti un ātri veikt caur lazariga.lv. Fondu finansiāli atbalsta arī Ojāra Veides Fonds, LĀZA biedri un citi ziedotāji.

Fonda mērķis ir atbalstīt vecāko kursu medicīnas studentu centienus apgūt ārsta profesiju un vēlmi strādāt savā profesijā Latvijā. Stipendijas tiek piešķirtas Latvijā studējošiem vecāko kursu medicīnas studentiem, kam ir ne tikai labas sekmes mācībās, plašs interešu loks, bet kas arī savu turpmāko dzīvi ir nolēmuši saistīt ar ārsta profesiju Latvijā, stiprinot un uzlabojot medicīnisko aprūpi valstī. Stipendija 500-1000 USD apjomā tiek piešķirta 3-5 pretendentiem katru gadu. Kopš 2016. gada tiek piešķirtas arī veicināšanas stipendijas. Pieteikumus izvērtē un lēmumu pieņem Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendiju komisija.

Plašāk par LĀZA un iespējām atbalstīt medicīnas izglītību www.lazariga.lv

LĀZA vieno ārzemēs un Latvijā dzīvojošos ārstus un zobārstus, kā arī citus veselības nozares profesionāļus, zinātniekus un darbiniekus kopējam mērķim – visiem spēkiem veicināt veselības aprūpē un zinātnē iesaistīto studentu, rezidentu, ārstu un zobārstu izglītību un sadarbību. To dibināja 1947. gadā Eslingenā trimdā devušies latviešu ārsti.

CPME paziņojuma projekts par digitālo zaļo sertifikātu

Eiropas Ārstu pastāvīgā komiteja (CPME) pārstāv nacionālās ārstu asociācijas visā Eiropā. Mēs esam pilni apņēmības piedāvāt medicīnas profesijas pārstāvju viedokli Eiropas Savienībai un Eiropas politikas veidotājiem, aktīvi sadarbojoties visdažādāko ar veselību un veselības aprūpi saistīto jautājumu jomā.

CPME atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu[1] izveidot digitālo zaļo sertifikātu, kas pierāda, ka persona ir vakcinējusies pret COVID-19, testa rezultāti bijuši negatīvi vai cilvēks atveseļojusies no COVID-19. Šis sertifikāts atvieglos iespēju droši un brīvi pārvietoties Eiropas Savienībā, Islandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā un Šveicē, turklāt Eiropas ārsti uzskata, ka šis sertifikāts mudinās iedzīvotājus uzņemties atbildību par vakcīnas saņemšanu. Imunizācija ir indivīdam piemītošas tiesības un kopīga atbildība par labāku sabiedrības veselību.

Tai pašā laikā ES jānodrošina, lai diskriminācijai netiktu pakļautas personas, kuras vēl nav varējušas vakcinēties, vai tās, kuras nevar vakcinēt. Kaut arī vakcinācija lielākoties ir bez maksas, testēšanas pakalpojumu cenas var būt augstas. Tāpēc sertifikātu brīvas pārvietošanās veicināšanai vajadzētu izmantot tikai tad, kad visās ES dalībvalstīs būs nodrošināta vismaz pietiekama piekļuve tādiem testēšanas pakalpojumiem, kurus cilvēki var atļauties.

CPME uzsver arī vajadzību pēc stingriem drošības pasākumiem pacientu datu aizsardzībai un atsaucas uz Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja un Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas kopīgo nostāju šajā saistībā.[2] Turklāt, izstrādājot sertifikātu, jāņem vērā arī tā falsifikācijas risks. Jau tagad ir kļuvuši zināmi vairāki viltotu COVID-19 testu sertifikātu pārdošanas gadījumi ceļotājiem.[3]

Galīgais lēmums par digitālo zaļo sertifikātu jāpieņem, pamatojoties uz jaunākajiem zinātniskajiem pierādījumiem un ņemot vērā privātuma un cilvēktiesību jautājumus.

CPME piekrīt tam, ka sertifikāts tiks izmantots kā pagaidu dokuments līdz brīdim, kad Pasaules Veselības organizācija (PVO) pasludinās COVID-19 pandēmiju par uzveiktu, bet mudina Eiropas Komisiju turpināt darbu, lai izstrādātu kopīgu Eiropas elektroniskās vakcinācijas karti izmantošanai parastajās imunizācijas programmās[4]. Visbeidzot, CPME atgādina, ka jau tagad lietošanā ir PVO Starptautiskais vakcinācijas vai profilakses sertifikāts (ICVP) un vēl ilgi pirms COVID-19 pandēmijas to prasīja ieceļošanai konkrētās valstīs ar paaugstinātu veselības apdraudējumu.

MĒRĶIS: Apspriešanai / TĒMA: Vakcinācija / AUTORS: CPME Sekretariāts / CPME NUMURS:CPME 2021/043 / DATUMS: 2021. gada 8. aprīlis


[1] Priekšlikums regulai par sadarbspējīgu vakcinācijas, testēšanas un pārslimošanas sertifikātu izdošanas, verifikācijas un akceptēšanas satvaru nolūkā atvieglot brīvu pārvietošanos Covid-19 pandēmijas laikā (digitālais zaļais sertifikāts). Eiropas Komisija, 2021.
[2] EDAK EDAU kopīgā nostāja attiecībā uz digitālo zaļo sertifikātu. EDAK-EDAU, 2021.
[3] Eirpola brīdinājums par nelikumīgu viltus negatīvu COVID-19 testu sertifikātu pārdošanu. Eirpol, 2021.
[4] CPME politika vakcinācijas jautājumos. Eiropas Ārstu pastāvīgā komiteja (CPME), 2021