Katra gada trešajā oktobra trešdienā, pasaule pievērš uzmanību ētikas nozīmei gan personīgajā, gan profesionālajā dzīvē. Tā ir diena, kad atgādinām sev par godīgumu, taisnīgumu un atbildību mūsu rīcībā un lēmumos.
Pirms desmit gadiem pasaules veselības līderi sanāca kopā, lai vienotos par pirmo šāda veida starptautisko konsensa sistēmu ētiskai sadarbībai starp pacientu organizācijām, veselības aprūpes speciālistiem un farmācijas nozari, lai atbalstītu kvalitatīvu pacientu aprūpi. Kopš tā laika tas pieņemts dažādās valstīs visā pasaulē un iekļauts starptautiskās iniciatīvās .
Šajā rakstā apkopotas galvenās iniciatīvas un notikumi, kas veicinājuši caurspīdīgu, atbildīgu un godprātīgu sadarbību starp veselības aprūpes speciālistiem un organizācijām, stiprinot pacientu uzticību un uzlabojot veselības aprūpes kvalitāti.
Ar dziļām skumjām un cieņu paziņojam par Dr. Sarmas Ilzes Lindenbergas aiziešanu mūžībā.
Dr. Sarma Ilze Lindenberga (1943–2024) bija izcila un sirsnīga ārste, kuras ieguldījums Latvijas medicīnā, īpaši bērnu neiroloģijā, paliks neaizmirstams. 1968. gadā viņa absolvēja Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultāti, sākot savu profesionālo ceļu. Pēc tam viņa specializējās neiroloģijā un narkoloģijā Paula Stradiņa klīniskās slimnīcas kursos un uzsāka darbu Daugavpils rajona Ilūkstē, kur vietējā slimnīcā strādāja par neirologu un narkologu.
1971. gadā Dr. Lindenberga devās uz Maskavu, lai izietu specializāciju bērnu neiroloģijā, kas pavēra viņai jaunas profesionālās iespējas. No 1972. gada viņa strādāja Rīgā, Bērnu Klīniskās Universitātes slimnīcas poliklīnikā, bet no 1973. gada — bērnu neiroloģijas nodaļā, kur viņa iedziļinājās savā īpašajā interesē — neonatoloģijā.
Ar nemitīgu vēlmi pilnveidoties un palīdzēt citiem, Dr. Lindenberga 1983. gadā atkārtoti apguva kvalifikācijas kursus bērnu neiroloģijā Maskavā. Viņas veltījums savam darbam un pacientiem padarīja viņu par vienu no nozares līderēm Latvijā. Viņa piedalījās Latvijas Bērnu neirologu biedrības dibināšanā un bija tās valdes priekšsēdētāja no 1998. līdz 2006. gadam. Dr. Lindenberga arī izveidoja apmācību programmas jauno bērnu neirologu rezidentūrai un to vadīja līdz 2006. gadam, sniedzot savas zināšanas un pieredzi nākamajām paaudzēm.
Dr. Lindenberga savas darba gaitas Bērnu Klīniskajā Universitātes slimnīcā noslēdza 2012. gadā, taču viņas atstātais mantojums turpinās dzīvot caur visiem, kam viņa ir palīdzējusi un ko ir iedvesmojusi.
Dr. Sarmas Ilze Lindenbergas kolēģi un pacienti viņu atcerēsies kā atsaucīgu, iejūtīgu un saprotošu cilvēku. Viņas empātija un profesionalitāte bija neatsverama palīdzība neskaitāmiem bērniem un viņu ģimenēm.
Mēs izsakām visdziļāko līdzjūtību Dr. Lindenbergas ģimenei, draugiem un kolēģiem šajā sēru brīdī. Lai viņas gaišā piemiņa dzīvo mūsu sirdīs.
Latvijas Nacionālais teātris ir sagatavojis īpašo piedāvājumu medicīnas nozares darbiniekiem.
Piedāvājam iespēju iegādāties biļetes ar 30% atlaidi uz izrādēm oktobrī un novembrī: “Arī vaļiem ir bail” “Dzimusi vakardien” “Aizliegtais pianīns” “Heda Gablere. Atgriešanās”
Atlaidi iespējams aktivizēt “Biļešu paradīzes” internetvietnē vai biļešu kasēs, izvēloties atlaižu grupu MEDICĪNAS DARBINIEKS un ievadot personalizētu kodu: veseliba30
Labo cīņu es esmu izcīnījis, skrējienu esmu pabeidzis, ticību esmu turējis.
30. septembrī uz mūžu pārstāja pukstēt Paula Stradiņu klīniskās Universitātes slimnīcas ārsta, zinātnieka un skolotāja Vladimira Harlamova sirds. Vladimirs Harlamovs bija apveltīts ar optimismu, emocionālu inteliģenci, dziļu cilvēciskumu un nenogurstošām darba spējām, savu skolēnu un darba kolēģu mīlēts, cienīts Skolotājs, Ārsts un Zinātnieks ar lielo burtu.
Vladimirs Harlamovs ir dzimis ārsta ģimenē un pirmo izglītību ieguvis Rīgas pilsētas 35. vidusskolā, kam sekoja mācības Rīgas Medicīnas institūta Medicīnas fakultātē kuru viņš absolvēja 1972. gadā ar ārsta grādu, un 1973. gadā iegūta specialitāte anesteziologs un reanimatologs. Zinātniskā karjera tika uzsākta uzreiz pēc specializācijas apguves, piecus gadus darbs kā zinātniskajam līdzstrādniekam Rīgas Medicīnas institūtā, Centrālajā zinātniski-pētnieciskā laboratorijā, un vainagojās ar medicīnas zinātņu doktora grādu, no sertifikāta saņemšanas brīža ārsts bija iesaistīts sirds ķirurģijas vēstures veidošanā.
Vladimirs Harlamovs ir šodienas sirds ķirurģijas anestezioloģijas un intensīvās terapijas pamatlicējs Latvijā, ilggadīgs Sirds ķirurģijas un anestezioloģijas nodaļas vadītājs un nozares virzītājs. 2018. gadā tika nominēts par Biedrības “Latvijas Republikas Anesteziologu un reanimatologu asociācija” Goda biedru.
Ārsts Vladimirs Harlamovs ir saņēmis vairākus apbalvojumus:
2018. un 2020. gados – Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Pateicības par ilggadēju darbu un ieguldījumu Anestezioloģijas un reanimatoloģijas klīnikas un slimnīcas attīstībā.
2017. g. Latvijas Republikas Veselības Ministrijas Atzinības raksts par ieguldījumu veselības aprūpes nozarē.
Tieši nerimstošais darba spars, elegance un cilvēciskums ir tas, kas Vladimiru Harlamovu padara par mūsu nozares dvēseli. Tādēļ, paturot piemiņā izcilo ārstu un kolēģi, glabāsim vienmēr tīru un gaišu viņa mantojumu!
Latvijas Ārstu biedrība kopīgi ar Veselības ministriju aktīvi strādā pie tā, lai novērstu veltīgu ārstniecības novēršanu un stiprinātu pacienta tiesības, tostarp tiesības izdot iepriekšēju rīkojumu par neatdzīvināšanu. Taču cilvēki bieži vien pārprot šo praksi, uzskatot, ka tā ir līdzīga eitanāzijai. Ir svarīgi uzsvērt, ka tas nav saistīts ar eitanāziju – tā ir pacienta izvēle neizmantot dzīvības pagarināšanas pasākumus situācijās, kurās dzīves kvalitāte ir neatgriezeniski pasliktinājusies.
Kas attiecas uz eitanāziju, Latvijas Ārstu biedrība stingri pieturas pie Pasaules Medicīnas asociācijas (WMA) nostādnēm un neatbalsta eitanāziju un pašnāvību ar ārsta palīdzību kā ētiski pieņemamu rīcību. Eitanāzija joprojām ir ļoti sarežģīts un ētiski jutīgs jautājums, taču mūsu mērķis ir aizstāvēt dzīvību un pacientu tiesības uz cieņpilnu aprūpi, vienlaikus veicinot izpratni par dažādiem veselības aprūpes aspektiem.
WMA Venēcijas deklarācija par medicīnisko aprūpi dzīves nogalē:
Iepriekš Latvijas Ārstu biedrība ziņoja: https://www.arstubiedriba.lv/lab-neatbalsta-arsta-dalibu-eitanazijas-procesa-un-aicina-pilnveidot-paliativo-aprupi/
LĀB vērš uzmanību uz to, ka liegums strādāt ārsta specialitātē ir personas pamattiesību ierobežojums un to var piemērot tikai uz likuma pamata, ievērojot tiesību principus.
Tiesības strādāt par ārstu var liegt tikai likumā noteiktajā kārtībā izsmeļoši uzskaitītos gadījumos, kad atbilstoši konkrētam lēmumam ārstam tiek apturēts vai anulēts ārsta sertifikāts vai arī apturēta reģistrācija ārstniecības personu reģistrā, kas nozīmē liegumu strādāt ne tikai specialitātē, bet arī ārsta profesijā. Šādi gadījumi būtu: 1) aizliegums nodarboties ar ārstniecību, ja tas personai kriminālprocesā noteikts kā drošības līdzeklis vai ir spēkā stājies kriminālsods – noteiktas nodarbošanās aizliegums; 2) aizliegums nodarboties ar ārstniecību, ja personai piemērots sods administratīvā pārkāpuma lietvedībā – uz noteiktu laiku atņemtas tiesības nodarboties ar ārstniecību; 3) LĀB Sertifikācijas padomes lēmums par ārsta sertifikāta anulēšanu, ja ārsts profesionālajā darbībā ir būtiski pārkāpis ētikas normas un to ir konstatējusi LĀB Ētikas komisija, kura arī izteikusi priekšlikumu par sertifikāta anulēšanu.
Ja ārstam tiek apturēts vai anulēts sertifikāts specialitātē, tas neliedz strādāt ārsta profesijā kompetences ietvaros, piemēram, stacionāra uzņemšanas nodaļā kā nesertificētam ārstam.
LĀB ir saņēmusi iesniegumus par dr. Edgara Medņa publisku komunikāciju, kura pirmšķietami pārkāpj ārstu ētikas noteikumus un, iespējams, satur naida runas elementus. LĀB nodos šos iesniegumus izskatīšanai LĀB Ētikas komisijā, kura izvērtēs, vai ir noticis ētikas pārkāpums, un ja jā, tad lems, vai pārkāpums atzīstams par būtisku, lai jautājuma izskatīšanu nodotu LĀB Sertifikācijas padomei lēmuma pieņemšanai par sertifikāta anulēšanu.
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) vakar, 24. septembrī, valdes sēdē izskatīja jautājumu par ārsta E. Medņa paustajiem izteikumiem sociālajos tīklos pagājušā nedēļā, kas izraisījuši nozares profesionāļu, mediju un sabiedrības sašutumu.
Valdes locekļi atzina, ka šāda veida komunikācija ir nosodāma un kritiski vērtējama. E. Medņa rīcība ir vērtējama gan no sabiedrības veselības apdraudējuma aspekta, gan ņemot vērā publiski izteiktos nekorektos un aizvainojušos izteikumus par kolēģiem, kā arī izvērtējot naida runas pazīmes viņa publiski paustajos izteikumos.
LĀB valde nolēma, nodot šo gadījumu LĀB Ētikas komisijai tālākai izvērtēšanai. Komisija veiks detalizētu izmeklēšanu un lems par jautājuma tālāku virzību uz Sertifikācijas padomi.
Tāpat LĀB valde pievienosies Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas rīcībai un nodos izvērtēšanai E. Medņa publiskos izteikumus tiesībsargājošām institūcijām. Šīs institūcijas vērtēs iespējamās naida runas izpausmes E.Medņa paustajos apgalvojumos.
Reglamentēta un uzraugāma profesionālā atbildība, diemžēl, nepasargā sabiedrību no atsevišķu indivīdu nekontrolētas tieksmes publiskajā telpā izplatīt melus un apvainojumus, tāpēc LĀB aicina pacientus uzticēties veselības aprūpes profesionāļiem un pierādījumos un pētījumos balstītām medicīnas atziņām un aktīvi sadarboties ar ārstniecības personām, kas tās realizē savā praksē.
Plašākai informācijai:
Dagnija Dižbite-Svarinska Latvijas Ārstu biedrības sabiedrisko attiecību konsultante 29295837
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) un citas organizācijas politiķiem nosūtījuši vēstuli, aicinot darbā pie 2025.gada un vidēja termiņa budžeta projekta izstrādes neaizmirst par veselības un izglītības jomu.
Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai
Frakcijai JAUNĀ VIENOTĪBA Zaļo un Zemnieku savienības frakcijai Frakcijai “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” Frakcijai “Nacionālā apvienība” Frakcijai “Stabilitātei!” Frakcijai “PROGRESĪVIE” Frakcijai LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ Pie frakcijām nepiederošam deputātam Oļegam Burovam Pie frakcijām nepiederošam deputātam Andrejam Ceļapīteram Pie frakcijām nepiederošam deputātam Aleksandram Kiršteinam Pie frakcijām nepiederošai deputātei Viktorijai Pleškānei Pie frakcijām nepiederošam deputātam Igoram Rajevam Pie frakcijām nepiederošam deputātam Edgaram Zelderim
Ministru prezidentei Evikai Siliņai Izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai Veselības ministram Hosamam Abu Meri Finanšu ministram Arvilam Ašeradenam Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei
Par prioritātēm – drošība, veselība, izglītība
2024.gada un vidēja termiņa budžets tika sagatavots un pieņemts, izvirzot trīs ļoti būtiskas prioritātes – drošība, veselība, izglītība. Izsakām pateicību, ka tieši šīm nozarēm tika piešķirts papildu finansējums.
Pašlaik notiek aktīvs darbs pie 2025.gada un vidēja termiņa budžeta projekta izstrādes, taču politiķi vienojušies par vienu prioritāti – drošība, iekšējā un ārējā drošība. Uzskatām, ka Latvijas drošība jāstiprina, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, kā arī jāatbalsta iekšējā drošība, jo tā daudzus gadus nav saņēmusi atbilstošu finansējumu, taču iekšlietu sistēmā strādājošie ir profesionāli un pašaizliedzīgi rūpējušies par Latvijas valsts iedzīvotāju drošību ikdienā.
Uzskatām, ka 2025.gada un vidēja termiņa budžeta projekta izstrādē jāsaglabā iepriekš noteiktos prioritāros virzienus, jo tie būtiski ietekmē Latvijas iedzīvotāju ne tikai fizisko drošību, bet arī veselības un izglītības drošību, kas ilgtermiņā ietekmē veselīgas un izglītotas tautas, tās ataudzes pastāvēšanu.
Ikviens cilvēks sabiedrībā var justies drošāk, ja saņem savlaicīgu un kvalitatīvu veselības aprūpi, kā arī zina, ka būs pieejama un kvalitatīva izglītība sākot no pirmsskolas līdz augstākajai izglītībai.
Bez stipras veselības aprūpes sistēmas, kas ir gatava darboties arī ārkārtas situācijās, valsts aizsardzība nav iespējama. Veselības aprūpes sistēma ir būtisks valsts drošības elements, jo ārkārtas gadījumos — vai tie būtu dabas katastrofas, pandēmijas vai militārie konflikti — efektīva un operatīva medicīniskā aprūpe ir svarīga ne tikai civiliedzīvotāju, bet arī valsts aizstāvju dzīvību glābšanai. Veselības aprūpes sistēmas sagatavotība nodrošina, ka valsts spēj reaģēt uz draudiem ātri, efektīvi un stabilizēt situāciju, tādējādi stiprinot nacionālo drošību kopumā.
Mēs izjūtam sekas, ja nav savlaicīgi pieejams, ārsts, māsa, citi veselības nozares darbinieki, kāds izmeklējums vai medikaments, jo tam nav pietiekama finansējuma. Ja veselība nebūs prioritāte, tad katru gadu būs mazāks skaits potenciāli derīgu speciālistu valsts aizsardzības jomā. Veselības drošība ir daudzu cilvēku dzīvības, veselīgāk nodzīvotu un nostrādātu gadu jautājums. Ekonomikas ministrija savos ziņojumos norāda par akūti trūkstošo darba spēku daudzās tautsaimniecības nozarēs, arī prognozes liecina, ka trūks vairāki desmiti tūkstoši darba roku. Latvijas sabiedrība noveco, demogrāfiskā situācija pasliktinās, tāpēc vēl jo vairāk svarīgi nodrošināt ilgtermiņā veselīgu nāciju.
Mēs izjūtam sekas, ja nav pieejama pirmsskola, kas veido pamatu tālākām izglītības gaitām. Mēs izjūtas sekas, ja nav pieejami pedagogi mācību priekšmetos skolās un studiju kursos augstskolās, mēs izjūtam sekas, ja nav pieejams atbalsta personāls un tehniskais personāls nozarē, jo izglītības un studiju process ir komandas kopdarbs. Un arvien aktuālāks kļūst jautājums ne tikai par izglītības kvalitātes paaugstināšanu, bet pat par tās pieejamību. Ja nebūs izglītotu personu, kuras spēs nodrošināt nepieciešamā personālsastāva daudzumu drošības jomā, tad attiecīgi var tikt apdraudēts drošības virziens. Mēs nevaram arī atļauties samazināt stipendijas vai budžeta vietas mūsu jaunajai paaudzei, jo Eiropas valstu sabiedrības noveco, un katra valsts cīnās par jauniem, gudriem, aktīviem, reproduktīva vecuma cilvēkiem.
Investīcijas izglītībā, intelektuālajā kapitālā šodien ir ieguldījums valsts drošībā nākotnē, jo valsts drošība vispirms ir izglītota nācija.
Valsts iekšējo drošību veido arī iedzīvotāju piederības sajūta Latvijas valstij. Tieši profesionāls, motivēts un novērtēts izglītības nozares darbinieks veido piederības sajūtu savai valstij ikvienā bērnā, jaunietī, studentā, kas ir iekšējās drošības pamats!
Mēs lepojamies ar uzņēmējiem, kuri sekmīgi darbojas Latvijā un iekarojuši ārvalstu tirgus, mēs lepojamies ar mūsu kultūras un sporta nozares pārstāvju sasniegumiem, mēs lepojamies ar mūsu skolēnu sasniegumiem, mēs lepojamies ar unikālajām un veiksmīgajām operācijām, ar mūsu zinātnieku atklājumiem. Viņi visi ir devuši Latvijai labāko, ko spējuši dot un nesuši Latvijas vārdu pasaulē. Mēs lepojamies, jo to visu ir sasnieguši mūsu cilvēki, Latvijas valsts iedzīvotāji! Un šo visu var paveikt, ja cilvēki jūtas droši, veselīgi, zinoši par savu rītdienu!
Mums Latvijā nav ne zelta, ne naftas atradņu, taču mūsu lielākā vērtība ir Latviju mīloši, izglītoti, radoši, veseli cilvēki, no kuriem daļa dod savu pienesumu zinātnes attīstībā, inovāciju veicināšanā, un katrs dod savu iespēju robežās pienesumu valsts kopējā attīstībā, valsts vērtību uzturēšanā, valsts nākotnē!
Aicinām turpināt ieguldīt Latvijas cilvēku fiziskajā, emocionālajā, intelektuālajā drošībā, jo tās visas ir vienlīdz svarīgas!
Gods būt aizsargātam, gods būt veselam, gods būt izglītotam!
Vairākās Eiropas valstīs pēdējos gados jau konstatēta nāvējošā vakcīnregulējamā slimība – difterija. Pateicoties labai vakcinācijas aptverei, Latvijā līdz pagājušajai nedēļai bijām spējuši noturēt no difterijas brīvu zonu. Taču diemžēl arī pie mums ir nevakcinēti bērni un pieaugušie, tāpēc sācies pagaidām lokāls difterijas uzliesmojums. Bērnu slimnīcas ārsti aicina jau šodien pārbaudīt, vai visi ģimenes locekļi ir vakcinēti un revakcinēti. Ja nav – tas jādara nekavējoties. Ja ir pirmie slimības simptomi, nekavējoties jāvēršas pie ārsta, visām kontaktpersonām obligāta izolācija un testēšana.
Visi pagājušajā nedēļā Bērnu slimnīcā stacionētie bērni, kuri jau ir saslimuši ar difteriju, nebija vakcinēti. Šobrīd vēl nav iespējams pateikt, cik smagas sekas šī slimība atstās uz viņu veselību un turpmāko dzīvi, ja bērni izdzīvos.
„Paaugstinoties nevakcinēto īpatsvaram gan bērnu vecumā pēc pandēmijas, kad bērni vispār nav saņēmuši vakcīnas vecāku dažādo pārliecību dēļ, gan pieaugušo vidū, kad viņi aizmirsuši saņemt vai nolēmuši nesaņemt pēc 10 gadiem valsts apmaksāto vakcināciju, arī pie mums ir palielinājies pret bīstamajām infekcijām uzņēmīgo cilvēku skaits, un difterija ir atgriezusies. Infekcijas izraisītāji var būt ievesti ar ceļotājiem no citām zemēm vai cirkulējuši Latvijā, bet pagājušajā nedēļā tie diemžēl satikuši nevakcinētus cilvēkus. Saslimušie bērni jau ar pirmajiem simptomiem tomēr bija aizvesti gan uz bērnudārzu, gan un skolu, tāpēc ir liels risks, ka infekcija izplatījusies un saslimušo būs vairāk,” skaidro Dace Zavadska, Bērnu slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja.
„Lai pasargātu no difterijas un citām bīstamām infekcijām pašus mazākos, jau vairākus gadus grūtniecēm pieejama valsts apmaksāta vakcinācija pret difteriju, stingumkrampjiem un garo klepu. Šī kombinētā vakcīna, kura ir efektīva un droša, ja topošās māmiņas to saņem katras grūtniecības laikā, spēj pasargāt viņas pašas un zīdaiņus pirmajos dzīves mēnešos, kamēr specifiskā imunitāte izveidojas no vakcīnām, ko saņem bērns. Diemžēl šogad Bērnu slimnīcā intensīvajā terapijā jau bijuši vairāki zīdaiņi ar garo klepu, kurus no smagas slimības gaitas varēja pasargāt tas, ka mamma grūtniecības laikā būtu saņēmuši valsts apmaksāto vakcīnu Viens zīdainis, kurš saslima ar garo klepu, ir miris. Vēl ļoti smagā stāvoklī bijuši bērni ar tuberkulozi un nevakcinēti bērni ar vējbakām. Vecāki un arī daudzi ārsti nav redzējuši, cik smaga var būt šo vakcīnregulējamo infekcijas slimību gaita, jo tās jau ilgu laiku, pateicoties efektīvajām vakcīnām, mūsu sabiedrībā nav cirkulējušas,” turpina Dace Zavadska.
Atbilstoši vakcinācijas kalendāram – pirmās trīs vakcīnas devas (kombinētā vakcīnā) pret difteriju bērniem ir jāsaņem līdz 1 gada vecumam. Kombinētā DTaP-IPV-Hib-HB (difterija (D), stingumkrampji (T), garais klepus (aP), poliomielīts (P), b tipa Haemophilus influenzae infekcija (Hib), B hepatīts (HB)) vakcīna ir paredzēta primārai vakcinācijai un balstvakcinācijai zīdaiņiem un bērniem no 2 mēnešu vecuma. Primārajai vakcinācijai tiek nozīmētas trīs kombinētās vakcīnas devas ar vismaz 4 nedēļu starplaiku. Tad līdz 15 mēnešu vecumam jāsaņem 4. deva, 7 gadu vecumā – 5. deva, 14 gadu vecumā – 6. deva. Pēc 6. devas saņemšanas balstvakcināciju pret difteriju (kombinētā vakcīna pret difteriju un stingumkrampjiem) ikvienam veic ik pēc 10 gadiem visa mūža garumā.
„Daudzi ārsti patiešām nav redzējuši, kādi dzīvē izskatās difterijas simptomi, tāpēc šobrīd visiem jāatceras, ka tā var būt difterija. Vecākiem jāzina, ka grūtības norīt un elpot var būt pirmie šīs slimības simptomi, kamēr sāpes kaklā bērns vai pieaugušais var nesajust. Ja slimības simptomi sākumā nav tik akūti un bērns netiek aizvests pie ārsta pirmajās trīs dienās, pat ievadot lielas specifiskā difterijas imūnglobulīna devas, dzīvību var neizdoties glābt. Ne velti tiek uzsvērts, ka šī ir nāvējoša infekcija. Smagas un arī paliekošas sekas difterija mēdz atstāt uz centrālo nervu sistēmu, nieru un sirds asinsvadu sistēmu. Tiem, kas ir vakcinēti un saskārušies ar infekcijas izraisītāju, atsevišķos gadījumos slimība var sākties, bet tā norit vieglā formā bez komplikācijām. Taču slimības sākumā visi saslimušie ir infekcijas izplatītāji. Ja šādā veidā infekcijas izraisītāji satiek nevakcinētus cilvēkus, sekas ir ļoti smagas vai letālas, jo difterijas baktērijas toksīni izplatās visās organisma sistēmās. Visneaizsargātākie un vissmagāk ar bīstamajām infekcijas slimībām dzīves pirmajos mēnešos slimo paši mazākie, tāpēc vēlreiz aicinām visas grūtnieces noteiktajā laikā saņemt kombinēto vakcīnu un pasargāt savu mazulīti,” atgādina Gunta Laizāne, Bērnu slimnīcas Bērnu slimību klīnikas infekciju slimību profila virsārste.
Ja kāds zina, ka sakāries ar cilvēku, kurš saslimis ar difteriju vai ir tās nēsātājs, jāatceras, ka ilgstoša izolācija ir obligāta un var pasargāt apkārtējos, jo slimības inkubācijas periods ir līdz 10 dienām.
Bērnu slimnīcas komunikācijas speciāliste Tālrunis: +371 26544112 E-pasts: ilze.olsteina@bkus.lv
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili palīdz mums dot jums iespējami labāko pieredzi, pastāvīgi pilnveidot mūsu vietni un sniegt jums informāciju labāk un ātrāk. Noklikšķinot uz pogas “Atļaut sīkfailus”, jūs piekrītat šādu sīkfailu izmantošanai. Ja vēlaties gūt papildu informāciju par to, kā lietojam šos sīkfailus, vai mainīt savu izvēli, ko varat darīt jebkurā laikā, lūdzu, klikšķiniet uz "Rādīt detalizēti".
Sīkdatne ir neliela teksta datne, kas tiek nosūtīta uz Jūsu datoru vai mobilo ierīci tīmekļa vietnes apmeklēšanās laikā un ko tīmekļa vietne saglabā Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad Jūs atverat vietni. Katrā turpmākajā apmeklējuma reizē sīkdatnes tiek nosūtītas atpakaļ uz izcelsmes vietni vai uz citu vietni, kas atpazīst šo sīkdatni. Sīkdatnes darbojas kā konkrētas vietnes atmiņa, ļaujot šai vietnei atcerēties Jūsu datoru vai mobilo ierīci nākamajās apmeklējuma reizēs, tai skaitā sīkdatnes var atcerēties Jūsu iestatījumus vai padarīt vietnes lietošanu ērtāku.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, kā arī to, kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē www.aboutcookies.org
Kādam nolūkam mēs izmantojam sīkdatnes?
Latvijas Ārstu biedrības tīmekļa vietnē www.arstubiedriba.lv tiek izmantotas sīkdatnes, lai:
atcerētos, vai esat jau piekritis tam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes;
analizētu apmeklētāju darbības tīmekļa vietnē (pieslēguma laiku, ilgumu, skatītākās sadaļas).
Ar sīkdatnēm saistītā informācija netiek izmantota, lai Jūs personiski identificētu.
Kā kontrolēt vai izdzēst sīkdatnes?
Ja vēlaties, Jūs varat sīkdatnes kontrolēt un izdzēst.
Plašāk lasiet https://www.aboutcookies.org/
Jūs varat izdzēst visas sīkdatnes, kuras ir Jūsu datorā, un lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā. Taču tādā gadījumā Jums manuāli būs jāpielāgo iestatījumi ikreiz, kad apmeklēsiet tīmekļa vietni, turklāt pastāv iespējamība, ka daži pakalpojumi un funkcijas nedarbosies.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē https://www.aboutcookies.org/
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
