Skip to content
Choose language:

Jaunumi

Aktualizē prognozi par nepieciešamajiem speciālistiem ārstniecības iestādēs ārpus Rīgas, kuriem izmaksā finanšu atbalstu

Aktualizētas prognozes par nepieciešamajiem speciālistiem ārstniecības iestādēs ārpus Rīgas, kuru piesaistei Veselības ministrija izmaksā finanšu atbalstu, lai nodrošinātu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību. Atbalstu var saņemt ārstniecības personas, kuras strādās kādā no Latvijas reģioniem un atbildīs izvirzītajiem nosacījumiem.

Cilvēkresursu nodrošināšanai reģionos naudas kompensācijas ārstniecības personām tiek izmaksātas Veselības ministrijai īstenojot Eiropas Sociālā fonda projektu “Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personu pieejamības uzlabošana ārpus Rīgas” Nr. 9.2.5.0/17/I/001. Ik gadu projekta ietvaros notiek rezultātu izvērtēšana un informācijas apkopošana, kādi speciālisti un cik daudz būs nepieciešami turpmāk.

Pēc apkopotās informācijas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) šā projekta ietvaros kopumā piesaistīti 82 speciālisti, no kuriem pagājušā gada laikā 62. Turpmākajos gados prognozēta tendence nepieciešamo speciālistu skaitam NMPD brigādēs reģionos nedaudz pieaugt – no 20 līdz 25 ārstniecības personām katrā no reģioniem.

Naudas kompensāciju izmaksā ģimenes ārstiem, kuri strādās ārpus Rīgas. Tajā skaitā, veicinot ģimenes ārstu paaudžu nomaiņu, finanšu atbalstu izmaksā par ģimenes ārsta prakses nodošanu/pārņemšanu. Pēc Nacionālā veselības dienesta datiem (NVD) datiem, katrā no Latvijas reģioniem ir vairāki desmiti ģimenes ārstu prakses, kurās primāro veselības aprūpi iedzīvotājiem nodrošina ģimenes ārsts, kurš ir sasniedzis pensijas vecumu. Ja prakse tiek nodota jaunajam speciālistam, naudas kompensāciju saņem abi ārsti – pensijas vecuma ģimenes ārsts par specifisko zināšanu, informācijas un pieredzes nodošanu, savukārt jaunais ģimenes ārsts par specifisko zināšanu, informācijas un pieredzes pārņemšanu. Projekta ietvaros līdz šim notikušas 18 ģimenes ārstu prakses pārņemšanas. Ģimenes ārsti var saņemt finanšu atbalstu arī kā jaunie ārsti speciālisti reģionā (bez prakses pārņemšanas).

Pirmo reizi naudas kompensācija tika izmaksāta zobārstam, kurš sācis strādāt ārpus Rīgas. Zobārstam ir jābūt līgumam ar NVD par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, kas jānodrošina noteiktā apjomā.
Savukārt, piemēram, psihoneiroloģiskajās slimnīcās ārpus Rīgas piesaistītas kopumā 233 dažādas ārstniecības personas, no kurām pērnā gada laikā 68. Prognozējot nepieciešamo ārstniecības personālu šogad, slimnīcas norādījušas, ka tām būtu nepieciešams tāds speciālists kā mākslas terapeits.

Nosacījumi paredz, ka ārstniecības personai – kompensācijas saņēmējam – reģionā jāstrādā vismaz piecus gadus valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu jomā pilnas slodzes apmērā. Saskaņā ar esošo kārtību naudas kompensāciju var saņemt:
• ārsts speciālists,
• zobārsts,
• ārsta palīgs,
• medicīnas māsa,
• māsas palīgs,
• vecmāte,
• fizioterapeits,
• ergoterapeits,
• zobu higiēnists,
• zobārsta asistents (zobārstniecības māsa),
• ģimenes ārsta prakse reģionā – pensijas vecuma ģimenes ārsts, kas nodod praksi, un jaunais ģimenes ārsts, kas pārņem praksi.

Ārstam speciālistam un zobārstam jāatbilst nosacījumam, ka ārpus Rīgas viņš profesijā nav strādājis 2017. gada 24. martā, kas ir diena, kad stājās spēkā MK noteikumi Nr. 158. par šā atbalsta izmaksas kārtību. Savukārt pārējās ārstniecības personas var saņemt atbalstu, ja šajā dienā nav strādājušas kādā no minētajām profesijām Latvijā. Šis nosacījums ieviests, lai slimnīcām, NMPD, ģimenes ārstu praksēm u.c. ārstniecības iestādēm reģionos piesaistītu papildu ārstniecības personālu.
Lai pretendētu uz atbalstu, ārstniecības personai jāaizpilda pieteikums, kuram jāpievieno darba līguma kopija, savukārt ģimenes ārstiem par prakses pārņemšanu – abpusēji parakstīts pieteikums un NVD izziņa. Pieteikumu veidlapas un kontakti jautājumiem pieejami talakziglitiba.lv mājas lapā: Kompensācijas ārstniecības personām par darbu reģionos|talakizglitiba.lv

Nepilnu trīs gadu laikā ārstiem, māsām un citām ārstniecības personām naudas kompensācijās izmaksāti 6,25 miljoni eiro, vidēji 10 tūkstoši katram speciālistam. Pretendentu atlases periods sākās 2018. gada maijā un plānots līdz 2023. gada 31. jūlijam vai līdz pieejamā finansējuma apguvei. Kopējais finansējums ir teju 10 miljoni eiro.

Jau ziņots, ka papildu speciālistu piesaistei Rīgā šā gada februārī Veselības ministrija sāka īstenot Eiropas Sociālā fonda projektu “Atbalsts ārstniecības personām, kas nodrošina pacientu ārstēšanu sabiedrības veselības krīžu situāciju novēršanai” Nr. 9.2.7.0/21/I/001. Projekta ietvaros naudas kompensāciju izmaksā:
• māsām,
• māsu palīgiem,
• ārstu palīgiem,
• ģimenes ārsta praksei Rīgā (pensijas vecuma ģimenes ārstam un jaunajam ģimenes ārstam par prakses nodošanu/pārņemšanu).

Māsām un māsu palīgiem jāstrādā kādā no lielajām slimnīcām Rīgā, ārstu palīgiem NMPD. Speciālistiem jāatbilst nosacījumam, ka viņi nav strādājuši kādā no atbalstāmajām profesijām 2020. gada 12. martā, kas ir ārkārtējās situācijas izsludināšanas diena Covid – 19 izplatības dēļ. Lai saņemtu atbalstu, ārstniecības personai jāaizpilda pieteikums, kuram jāpievieno darba līguma kopija.

Pieteikumu pieņemšana no ārstniecības personām sākās februārī un plānota līdz 2023. gada 30. septembrim vai līdz pieejamā finansējuma apguvei. Kompensāciju izmaksai pieejami 3 miljoni eiro. Pieteikumu veidlapas un kontakti jautājumiem pieejami talakizglitiba.lv mājas lapā: Kompensācijas ārstniecības personām Rīgā | talakizglitiba.lv

Apsveicam!

Apsveicam Rīgas Stradiņa universitātes asoc. profesoru Oļegu Sabeļņikovu, kas ievēlēts par Eiropas Medicīnas speciālistu apvienības Anestezioloģijas sekcijas (Anaesthesiology Section of European Union Medical Specialities – UEMS EBA) prezidentu.

Tas ir nozīmīgs sasniegums Latvijas medicīnai un liela atzinība tās profesionāļiem. Otra pretendente uz prezidenta amatu bija prof. Sibylle Kietaibl no Vīnes (Head of the Department of Anesthesiology and Intensive medicine of the Evangelical Hospital Vienna).

Mediķi aicina prezidentu iestāties par finansējuma palielināšanu veselības nozarei

Latvijas Ārstu biedrības (LĀB), Latvijas Jauno ārstu asociācijas (LJĀA) un Latvijas Māsu asociācijas (LMa) pārstāvji šodien, 5. maijā, neklātienē tikās ar Latvijas Valsts prezidentu Egilu Levitu, lai vērstu uzmanību uz valdības plāniem nākamajos gados samazināt veselības aprūpes nozares finansējumu. Vienlaikus veselības nozares profesionālās organizācijas aicināja prezidentu uzsākt publisku diskusiju par nulles budžeta veidošanu – valsts prioritāšu un visu izmaksu pozīciju atklātu pārskatīšanu.

“Veselības nozare vēršas pie Valsts prezidenta, jo līdzšinējā nesaprātīgā politiķu attieksme draud jau šogad un nākamajos gados radīt, iespējami, smagāko un visaptverošāko krīzi veselības aprūpes nozarē kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Ja šovasar netiks pieņemti kardināli un veselības nozarei labvēlīgi lēmumi, tad mums neatliks nekas cits, kā lemt par premjera un valdības demisijas pieprasīšanu, kā  arī jau rudenī atkal gatavoties mediķu protestiem,” tiekoties ar Valsts prezidentu sacīja Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Artūrs Šilovs.

LĀB, LJĀA un LMa tikšanās laikā vērsa uzmanību, ka jau gadu Latvijas iedzīvotāji praktiski nesaņem plānveida veselības aprūpes pakalpojumus, bet mediķi, kuru vidējais vecums ir vairāk nekā 50 gadi, ir izdeguši. Tāpat organizāciju pārstāvji brīdināja Valsts prezidentu, ka turpinot sistēmas badināšanu, ir gaidāms mediķu emigrācijas vilnis, īpaši – māsu un jauno ārstu.

Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece: “Jau 2019. gadā mediķi rosināja Saeimu un valdību sākt darbu pie nulles budžeta, jo nav jābūt finansistam, lai būtu skaidrs, ka šajā valstī jau gadu desmitiem nauda tiek apzināti šķērdēta pilnīgi absurdām lietām, tā vietā, lai to novirzītu, piemēram, Latvijas iedzīvotāju veselībai.  Šķiet mēs dzīvojam paralēlās realitātēs. No vienas puses mums ir vairāk naudas nekā jebkad, bet no otras puses – Saeimas Sociālo un darba lietu komisija spriež, ka nevaram atrast 400 tūkstošu eiro onkoloģijas pacientiem…”

Sarunas laikā tika uzsvērts, ka veselības aprūpes nozarē strādā gudri cilvēki ar plašu redzesloku un zināšanām par to, kas notiek citās valstīs. Tepat kaimiņos ir Igaunija, kuras valsts budžets ir līdzīgs Latvijas, bet situācija veselības aprūpē ir kā diena pret nakti. Turklāt visās jomās – gan kopējā naudas apjomā, kas tiek novirzīts veselības nozarei, gan vienam pacientam atvēlētais finansējums, gan mediķu algas. Daudz labāka situācija ir arī Lietuvā un arī citās Austrumeiropas valstīs. Piemēram, tāda nelielas valstis kā Slovākija ne tikai no Eiropas Atveseļošanās un noturības plānā panākušas daudz lielāku kopējo finansējumu – 7,6 miljardi eiro, bet arī jau definējušas, ka būtiska tā daļa tiks novirzīta tieši veselības aprūpes sistēmas pilnveidei.

“Tā vietā, lai šajā smagajā cīņā ar pandēmiju no valsts saņemtu lojalitāti, politisku, tiesisku un finansiālu atbalstu, veselības aprūpē strādājošajiem ir bijis nemitīgi jācīnās par savām tiesībām un katru papildu eiro. Tā tas bija 2019. un 2020. gadā, gan ar atalgojuma palielināšanu, gan Covid-19 piemaksām. Un tā tas ir arī ar jauno veselības aprūpē strādājošo atalgojuma modeli, kura izstrādē mediķi starp dežūrām pavadīja gadu, lai valdība to noraidītu 20 minūtēs… Vēlamies atgādināt, ka tieši mediķi Covid-19 pandēmiju ir iznesuši un turpina iznest uz saviem pleciem, vienlaikus mēģinot sakārtot arī veselības aprūpes nozari un, patiesību sakot – darot politiķu darbu!” sarunas laikā uzsvēra Latvijas Māsu asociācijas prezidente Dita Raiska.

Nozares pārstāvji prezidentam sacīja, ka mediķi vēlas redzēt skaidru vismaz piecu gadu plānu, kurā precīzi iezīmēts finansējums veselības aprūpes nozarei un tajā strādājošo atalgojumam. Lai to panāktu, Saeimai, ministrijām un valsts iestādēm ir jāsāk sadarboties un koordinēti strādāt vienota mērķa labā.

Latvijas Ārstu biedrība piešķīrusi Goda zīmi “Tempus Hominis” ārstam Oļegam Šubam

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) piešķīrusi otrās pakāpes Goda zīmi  “Tempus Hominis” („Cilvēka laiks”) Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Toksikoloģijas un sepses klīnikas vadītājam un Triju Zvaigžņu ordeņa virsniekam, dr. Oļegam Šubam par izciliem sasniegumiem medicīnā, kā arī nenovērtējamu ieguldījumu Latvijas iedzīvotāju veselības aprūpē un cilvēku dzīvību glābšanā Covid-19 pandēmijas laikā.

RAKUS Toksikoloģijas un sepses klīnikas vadītājs Oļegs Šuba.

“Dakteris Oļegs Šuba vēl pirms Covid-19 pandēmijas sevi pierādījis kā talantīgu ārstu un klīnikas vadītāju, kas arī ierobežota finansējuma apstākļos spējis Latvijas veselības aprūpē un pacientu ārstēšanā ieviest mūsdienīgus un efektīvus risinājumus. Viņa spēja pandēmijas laikā pārvarēt vissmagākos profesionālos un cilvēciskos izaicinājumus tikai vēlreiz apliecina, ka viņš ir pelnījis  saņemt šo goda zīmi, kā savu kolēģu, pacientu un visas sabiedrības dziļākās cieņas apliecinājumu,” uzsver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.   

O. Šuba ir viens no Latvijas vadošajiem reanimatologiem anesteziologiem, kura vadītā klīnika Latvijas lielākajā slimnīcā RAKUS uz pandēmijas laiku pārtapusi nāvējošā vīrusa smagāko pacientu ārstēšanas vietā. Viņš ir viens no ekspertiem, kuri strādāja arī pie Covid-19 ārstēšanas vadlīnijām, jeb rekomendācijām Latvijā. Tāpēc viņa kā eksperta padomu lūdz, gaida un novērtē ne tikai kolēģi visās Austrumu slimnīcas Covid-19 nodaļās, bet arī Stradiņa slimnīcā, Daugavpils, Liepājas, Vidzemes un citās reģionālajās slimnīcās.

“Mēs slimnīcā esam pieredzējuši, ka veselas ģimenes aiziet bojā — divi cilvēki vai pat vairāk. Traģiski. Šī slimība ir krievu rulete — neviens nezina, vai viņu skars viegli vai smagi un kādas būs komplikācijas. Tāpēc nepieciešama kolektīvā atbildība, apzinīga attieksme…” intervijā žurnālam “Ir” šogad februārī sacīja pats dr. Oļegs Šuba.

Savukārt viņa kolēģi RAKUS atzīst, ka situācija darba vidē, kur strādā Oļegs Šuba ir ļoti saspringta – pazudusi robeža starp dienu un nakti, robeža starp darbadienu un brīvdienu. RAKUS kolēģi: “Mediķis, kuram ir trīs bērni, divi skolas vecuma un sešgadnieks, un arī sieva ir ārste, arī pats pagājušā gadā saskārās ar izdegšanu. Taču, tikko tas bija iespējams, atgriezās savā klīnika, lai visus spēkus, pieredzi un zināšanas atkal veltītu Covid-19 virusinfekcijas skarto cilvēku dzīvību glābšanai.”

LĀB Goda zīmes nodibinātas 2009. gadā kā oficiāls atzinības un pateicības izteikums par sasniegumiem pasaules vai Latvijas medicīnas attīstībā, kā arī par izcilu ieguldījumu Latvijas medicīnā un tās attīstībā. Goda zīme var tikt pasniegta arī medicīnas darbiniekiem par sevišķiem nopelniem klīniskajā darbā, kā arī citu darbības jomu pārstāvjiem par ievērojamu atbalstu medicīnas nozarei Latvijā.

Par LĀB

LĀB dibināta 1988. gadā un tās mērķis ir Latvijas veselības aprūpes sistēmas un ārstu kvalifikācijas pilnveidošana, ārstu tiesisko, profesionālo un ekonomisko interešu aizstāvība, tautas veselības veicināšana, veselības aprūpes organizācijas uzlabošana un medicīnas izglītības sistēmas pilnveidošana, kā arī ārstu ētikas principu popularizēšana un to ievērošanas kontrole. Biedrība sadarbojas ar Lietuvas Ārstu biedrību, Igaunijas Ārstu biedrību, Baltijas un Vācijas Ārstu biedrību. LĀB ir WMA (Pasaules Medicīnas asociācijas), CPME (Eiropas pastāvīgās ārstu komisijas) un UEMS (Eiropas medicīnas speciālistu asociācijas) biedrs. LĀB pārstāvji piedalās Saeimas komisiju sēdēs likumprojektu izstrādē, diskutējot par likumprojektiem, iesniedzot priekšlikumus un ieteikumus. Biedrība sadarbojas arī ar Veselības ministriju dažādu normatīvo aktu projektu izstrādē, kuri cieši skar profesionālos jautājumus. LĀB biedri un valdes locekļi darbojas Veselības ministrijas Stratēģiskajā padomē un Galveno speciālistu institūcijā. Tāpat biedrība sadarbojas arī ar Veselības ministrijas pakļautībā esošajām iestādēm – Veselības inspekciju, Veselības ekonomikas centru u.c. Latvijas Ārstu biedrība sadarbojas ar citām medicīnas profesionālajām organizācijām: Latvijas Jauno ārstu asociāciju, Latvijas Māsu asociāciju un Latvijas Farmaceitu biedrību.

Latvijas Medicīnas fonda (LMF) atbalsts Latvijas medicīnai

Latvijas Medicīnas fonds (LMF) kopš 1993. gada ir sniedzis savu atbalstu nu jau 64 Latvijas jauno ārstu profesionālajai pilnveidei starptautiskās klīnikās un augstskolās. Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas līdz pat 2020. gadam pasaules pieredzes durvis bija atvērtas. Covid ēras laikā daudz kas ir mainījies, arī iespējas Latvijas kolēģiem doties stažēties uz citu valstu klīnikām sašaurinājušās. Tāpēc LMF šobrīd apsver jaunus, bet Latvijas medicīnas sistēmai ļoti vajadzīgus palīdzības ceļus. Tomēr pieredzes stāsti par apgūto un redzēto prakses vietās ir tas avots, kas pierāda atbalsta lietderību līdz šim un, cerams, arī turpmāk.

Šoreiz LMF Zariņu studiju ceļojumu stipendijas ieguvējas, P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas anestezioloģes-reanimatoloģes Katrīnas Rutkas pieredze sirds ķirurģijas centrā Apvienotajā Karalistē.

LMF stipendiāte Katrīna Rutka.

2020. gada maijā man izdevās atgriezties dzimtenē no Londonas, kur no 2019. gada nogales smēlos pieredzi kardioanestezioloģijā un intensīvajā terapijā vienā no lielākajiem sirds ķirurģijas centriem Eiropā – St. Bartholomew’s Hospital (Barts Health NHS Trust). Šo mācību ceļojumu bija iespējams realizēt, pateicoties prof. Bertrama un Kristapa Zariņu dibinātajai LMF stipendijai, kas atbalsta Latvijas jauno ārstu ieceres iegūt pieredzi ārzemju klīnikās un ko es ieguvu 2018. gadā.

Šī iespēja bija gan veiksmes, gan būtisku pūļu rezultāts. Veiksme, kas ļāva vienā no Baltijas reģionālajām konferencēm sastapt vienu no šīs slimnīcas vadošajiem kardioanesteziologiem Dr. Roger Cordery un iegūt LMF stipendiju ārzemju brauciena realizācijai. Pūles, lai nokārtotu nepieciešamos pārbaudījumus, reģistrāciju pilnvērtīgai dalībai klīniskajā darbā Apvienotajā Karalistē un noorganizētu ne mazumu sadzīvisku lietu, lai uz vairākiem mēnešiem pārceltos uz vienu no lielākajām pasaules metropolēm.

Jāatzīst, ka sākums nebija viegls, jo īsā laika sprīdī bija jāiejūtas citā valstī, jāorientējas jaunā slimnīcā un veselības aprūpes sistēmā, turklāt tas jāpaveic klīniskajā vidē, tekoši runājot svešvalodā saziņā gan ar kolēģiem, gan pacientiem. Viena no apmaiņu panākumu atslēgām, manuprāt, bija tas, ka tiku uzņemta tāpat kā vietējie rezidenti – vienlīdzīga apmācība un arī atbildība. Tas gan nozīmēja ļoti īsu aklimatizācijas periodu, kur jau faktiski 3. darba dienā sākās nakts dežūras intensīvajā terapijā, kā arī atbildības uzņemšanās, dodoties uz izsaukumiem slimnīcas ietvaros pie pacientiem ar strauju veselības stāvokļa pasliktināšanos.

Vairāki mēneši, ko pavadīju šajā sirds ķirurģijas un kardioloģijas centrā, ļāva man gūt pieredzi anestēzijas un intensīvās terapijas nodrošināšanā gan dažādu rutīnas, gan vairāku relatīvi unikālu operāciju un procedūru laikā. Man bija iespēja apgūt transezofageālās ehokardiogrāfijas pamatus, kas šeit tiek plaši izmantota operācijās, kā arī diagnostiskos nolūkos intensīvās terapijas nodaļās pacientiem jau pēc operācijas veikšanas. Tāpat uz relatīvi lielo operēto pacientu skaitu bija iespēja samērā bieži novērot arī invazīvā un mazinvazīvā monitoringa pielietojumu, praksē redzēt to priekšrocības un trūkumus.

Interesanta pieredze bija arī padziļinātā atdzīvināšanas algoritma īstenošana pacientiem pēc sirds operācijas intensīvās terapijas nodaļā. Šajā centrā tiek realizētas simulāciju veida apmācības gan ārstniecības, gan aprūpes personālam, lai nodrošinātu iespējami ātrāku šī algoritma uzsākšanu. Tā ietvaros pēc iespējas agrāk tiek pieņemts lēmums par atkārtotu krūškurvja atvēršanu, nepieciešamības gadījumā pēc tam pacientu transportējot uz operāciju zāli vai pieslēdzot mākslīgajai asinsritei turpat uz vietas intensīvās terapijas nodaļā.

Papildus klīniskajai pieredze man bija iespēja piedalīties arī vietējo rezidentu apmācības aktivitātēs, kas tiek organizētas slimnīcas vai klīnikas līmenī. Tās ietvēra dažāda veida praktiskus un teorētiskus seminārus, žurnālu klubu, kas prasa ieguldījumu un iepriekšēju sagatavošanos gan no sertificētiem ārstiem, gan no rezidentiem. Jābilst, ka mācības notiek parastajā darba laikā uz vietas slimnīcā, neprasot rezidentiem speciāli nekur doties vai veltīt tam savu brīvo laiku. Katra slimnīca ir atbildīga par izglītības aktivitāšu nodrošināšanu, lai rezidenti būtu apmierināti ar savu apmācību. Pretējā gadījumā attiecīgās specialitātes koledža var pieņemt lēmumu uz konkrēto slimnīcu vairs nenosūtīt savus rezidentus, kas, protams, ir liels trieciens slimnīcas darbībai. Kopumā gan jāsaka, ka Apvienotajā Karalistē rezidentu apmācības sistēma ļoti atšķiras no parējās Eiropas. Piemēram, apmācība no ārsta diploma iegūšanas līdz specializācijai anestezioloģijā kopumā aizņem 9 gadus (Latvijā – 5 gadus), tomēr arī rezidenta alga ir ievērojami lielāka, nodrošinot stabilu finansiālo situāciju mācību laikā.

Ir skaidrs, ka šī ir resursiem bagāta valsts, veselības aprūpes un arī apmācības sistēma. Daudzos no ikdienas darbā veicamajiem soļiem ir iesaistīts lielāks cilvēkresursu skaits nekā Latvijā, lielākoties uzsverot pacientu drošību un cenšoties uzlabot darba efektivitāti. Protams, arī šajā valstī ir savas problēmas un brīžiem birokrātijas un sistēmas komplicētības dēļ dažādi procesi aizņem vairāk laika nekā Latvijā. Ikdienas darbā plaši tiek izmantoti protokoli, kas atvieglo darbu, taču personālam reizēm ir grūti adaptēties klīniskām situācijām, kad nepieciešamas atkāpes no protokola.

2020. gada marta vidū mana pieredzes apmaiņa negaidīti pārvērtās par dalību koronavīrusa pandēmijas apkarošanā. Lai gan teorētiski šis specializētais centrs nebija primārā slimnīca, uz kuru tika nogādāti COVID-19 pacienti, mums bija jāpiedalās intensīvās terapijas kapacitātes palielināšanā Londonā un nodrošināšanā pacientiem ar akūtu respiratora distresa sindromu (ARDS). Tā rezultātā gan slimnīca, gan darba ikdiena piedzīvoja milzīgas pārmaiņas, sākot ar atsevišķa slimnīcas stāva pārveidošanu par milzīgu intensīvās terapijas nodaļu un beidzot ar nepieciešamību pavadīt visu darba dienu pilnajā aizsargtērpā. Šī mobilizācijas procesa ietvaros anestezioloģija-reanimatoloģija visā pasaulē pierādīja sevi kā vienu no stūrakmeņiem šo smagajā stāvoklī esošo pacientu ārstniecībā. Tā bija skarba un neaizmirstama pieredze, kuru, cerams, nenāksies piedzīvot atkārtoti.

Kopumā šī Apvienotajā Karalistē gūtā pieredze viennozīmīgi ir ļoti vērtīga – ne tikai klīnisko prasmju aspektā, bet arī profesionālo kontaktu ziņā. Cerams, ka tie noderēs nākotnē, lai organizētu tālāku pieredzes apmaiņu starp šo centru un Latviju. Noteikti ir vērts ieguldīt pūles, lai, dodoties ārzemju apmaiņās, varētu pilnvērtīgi piedalīties klīniskajā darbā, kam viens no priekšnosacījumiem ir labas valodas zināšanas. Paldies, prof. Bertramam un Kristapam Zariņiem un LMF par sniegto iespēju!






  • Katrīna Rutka




  • St. Bartholomew’s Hospital, Londona, Apvienotā Karaliste



  • Gatavojoties nodrošināt anestēziju
    Covid-19 pandēmijas laikā

Saziņai: Kamena Kaidaka, LĀZA biroja vadītāja Latvijā.

Skaidrojums par vairākām invaliditātēm vienai personai

Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (VDEĀVK) lēmumā par invaliditātes noteikšanu norāda invaliditātes cēloni, piem., slimība, slimība no bērnības, nelaimes gadījums darbā; arodslimība, slimība, kas saistīta ar Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanu, ievainojums (sakropļojums, kontūzija), kas iegūts, pildot militārā dienesta pienākumus u.c.  

Gadījumos, kad personai jau ir noteikta invaliditātes grupa, taču VDEĀVK tiek saņemts jauns nosūtījums invaliditātes ekspertīzei sakarā ar citu invaliditātes cēloni, nav pamata atteikt invaliditātes ekspertīzi. Līdz ar to pastāv situācijas, kad vienai un tai pašai personai vienlaicīgi ir noteiktas vairākas invaliditātes grupas ar atšķirīgiem cēloņiem (piemēram, III grupa par slimību no bērnības un II grupa sakarā ar arodslimību).

Ja personai sakarā ar noteikto invaliditāti ir tiesības uz vairākiem pakalpojumiem (piemēram, invaliditātes pensiju un atlīdzību par darbspēju zaudējumu sakarā ar arodslimību vai nelaimes gadījumu darbā), tiesiskais regulējums[1] kopš 01.01.2020. paredz, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) piešķir tikai vienu pakalpojumu, ņemot vērā personas izvēli. Ja iepriekš persona saņēma abus minētos VSAA pakalpojumus, to izmaksa tiek turpināta līdz VSAA lēmumā noteiktā termiņa beigām, savukārt pēc šī termiņa beigām personai jāizvēlas, kuru vienu pakalpojumu turpmāk saņems.

 Gadījumos, kad pacienti izsaka vēlmi kārtot vairākas invaliditātes grupas sakarā ar atšķirīgiem invaliditātes cēloņiem, aicinām informēt savus pacientus par augstāk minēto.

[1]  Likuma “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” 14.panta astotā daļa un Pārejas noteikumu 24.punkts, atbilstoši 2019.gada 21.novembra grozījumiem likumā, pieejams šeit: https://likumi.lv/ta/id/37968-par-obligato-socialo-apdrosinasanu-pretnbspnelaimes-gadijumiem-darba-un-arodslimibam

*Skaidrojumu sagatavoja LM Sociālās iekļaušanas politikas departaments