Mani sauc Aleksandra Karlīna, esmu studente psiholoģijas bakalaura programmā Daugavpils Universitātē. Aicinu Jūs piedalīties pētījumā, kura mērķis ir izveidot instrumentu pašpalīdzības mērīšanai. Lūdzu Jūs aizpildīt aptauju, kas satur sociāli demogrāfiskos jautājumus, jautājumus par pašizjūtu un jautājumus par dažādām pašpalīdzības darbībām, kas ir formulētas, pamatojoties uz literatūras un interviju analīzi. Aptaujas aizpildīšanas laiks ir 15-20 minūtes. Tā var noderēt arī pašanalīzei un, iespējams, var dot kādu pašpalīdzības metodes ideju.
Jūsu sniegtās atbildes ir anonīmas un tiks analizētas tikai kā datu kopums. Datu apstrāde un saglabāšana tiks veikta saskaņā ar fizisko personu datu aizsardzības likumu. Aptaujas rezultāti tiks atspoguļoti tikai apkopotā veidā.
Lai sāktu aptaujas aizpildīšanu, lūdzu nospiest uz vārda “Aptauja”.
Es būšu ļoti pateicīga, ja Jūs ar šo aptauju dalīsieties ar tiem, kurus tā varētu interesēt!
Paldies jau iepriekš par Jūsu ieguldījumu pašpalīdzības instrumenta izveidē!
LR Valsts prezidentam Egilam Levitam LR Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei LR Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam LR veselības ministram Danielam Pavļutam LR finanšu ministram Jānim Reiram LR Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājam Andrim Skridem
2021. gada 18. martā, Rīgā
Par atbalstu jaunajam ārstniecības personu atalgojuma modelim un tā pilnveides nepieciešamību
Latvijas Ārstu biedrība (turpmāk – LĀB), Latvijas Jauno ārstu asociācija (turpmāk – LJĀA) un Latvijas Māsu asociācija (turpmāk – LMa) aizvadītajā gadā ir aktīvi iesaistījušās Veselības ministrijas (turpmāk- VM) organizētajā jaunā ārstniecības personu atalgojuma modeļa izstrādes “domnīcā”, lai nodrošinātu veselības aprūpes finansējuma un cilvēkresursu atbilstību Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk – OECD) vidējiem rādītājiem.
Tāpēc vēlamies atkārtoti apliecināt konceptuālu atbalstu VM izstrādātajam ziņojumam “Jaunais ārstniecības personu atalgojuma modelis”, kura ieviešana praksē jau tuvākā nākotnē ļaus risināt ilgstošās sistēmiskas kļūdas Latvijas veselības nozarē. Vienlaikus piekrītam, ka ir nepieciešama turpmāka diskusija par ziņojumā ietvertajām niansēm, atkārtoti pieaicinot visas ieinteresētās puses. Neraugoties uz Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi, to nedrīkst atlikt!
Uzskatām, ka VM ziņojuma neapstiprināšana būtiski kavēs solītā un pelnītā atalgojuma palielināšanu veselības aprūpes nozarē strādājošajiem, kā arī dramatiski ietekmēs turpmāko trūkstošo cilvēkresursu saglabāšanu un jaunu piesaisti veselības nozarei. Tāpat pastāv pamatotas bažas, ka negatīva lēmuma gadījumā vēsture varētu atkārtoties, radot vēl smagāku nozarē nodarbināto reakciju nekā 2019. gada protesta akcijās. Tuvā nākotnē pastāv reāls medicīnas darbinieku masveida emigrācijas vilnis.
Tāpat vēlamies norādīt, ka jaunā ārstniecības personu atalgojuma ieviešana noteikti ir jāīsteno tuvāko piecu gadu laikā, pretējā gadījumā reforma nesasniegs savu mērķi un zaudēs jēgu! Tieši pretēji – Latvijas veselības nozare zaudēs jebkādu savu konkurētspēju un tiks stimulēta vēl lielāka cilvēkresursu aizplūšana no valsts!
Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece Latvijas Māsu asociācijas prezidente Dita Raiska Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Artūrs Šilovs
Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācija (LARA) un Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), piesaistot Latvijas vadošos ekspertus reanimatoloģijā, anestezioloģijā, medicīnas ētikā un tiesībās, ir būtiski pilnveidojušas rekomendācijas par intensīvi ārstējamu pacientu prioritizāciju Covid-19 pandēmijas ārkārtas situācijas apstākļos. Ņemot vērā ekspertu un pacientu organizāciju ieteikumus, rekomendācijās ir būtiski paplašināti prioritizācijas kritēriji, kā arī izņemts vecuma kritērijs, apskatīts arī jautājums par pacienta gribas izteikšanu un tās nozīmību ārstēšanas taktikas izvēlē.
Joprojām pastāv draudi, ka Covid-19 pandēmijas laikā intensīvās terapijas (IT) medicīnas resursu pieprasījums var pārsniegt intensīvās terapijas nodaļās (ITN) pieejamo hospitalizācijas un ārstniecības kapacitāti, tāpēc jaunajā dokumentā ir pilnveidoti šo resursu sadales principi krīzes apstākļos. IT resursu izmantošanas principi balstīti uz starptautiskos medicīnas ētikas dokumentos iekļautajām pamata normām, kā arī uz Itālijas, Austrijas, Vācijas, Lielbritānijas, Šveices un ASV pieredzi un rekomendācijām. Izstrādātās rekomendācijas tiks nosūtītas Veselības ministrijai iekļaušanai Valsts katastrofu medicīnas plānā 2020.
Rekomendācijās uzsvērts, ka Latvijas valdībai un valsts veselības aprūpes sistēmai ir pienākums pēc iespējas labāk nodrošināt visiem atbilstošu veselības aprūpi. Tomēr tas var nebūt iespējams katastrofu vai pandēmiju laikā, kad veselības resursi, iespējams, būs ierobežoti. Prioritāšu noteikšana un resursu normēšana šajā kontekstā nozīmē traģisku izvēli, taču šīs traģiskās izvēles var ētiski pamatot. Dokumentā arī teikts, ka ārkārtas situācijā veselības aprūpes darbinieku rīcība ir jāturpina balstīt uz medicīnas ētikas pamatprincipiem, nepieļaujot nekāda veida diskrimināciju un cenšoties glābt pēc iespējas vairāk dzīvību.
Lēmumus par ierobežotu IT resursu sadali un prioritizēšanu konkrētiem pacientiem/pacientam pieņem ārstu konsilijs (ne mazāk kā triju ārstu apspriede, no kuriem vismaz viens ir anesteziologs – reanimatologs). Lēmumus par pacientu ārstēšanas uzsākšanu pieņem, izvērtējot pacientu IT uzsākšanas mērķtiecību – stacionēšana ITN balstīta uz slimības smaguma pakāpi, blakus slimību klātbūtni, citu orgānu mazspēju un tās novēršamību. Vispirms arī jānoskaidro pacienta griba un jāformulē ārstniecības mērķi. Ja pacienta griba ir pagarināt dzīvi par katru cenu, neskatoties uz iespējamo dzīves kvalitāti, tad nepieciešams paskaidrot ierobežoto resursu apstākļus. Ja pacients nevēlas noteiktas ārstniecības metodes (endotraheālo intubāciju, MPV, kardiopulmonālo reanimāciju, u.c.), to nepieciešams fiksēt medicīniskajā dokumentācijā un tās nav jāveic.
Attiecībā uz uzņemšanu ITN vislielākā prioritāte ir jāpiešķir iespējami lielākam pacientu skaitam, kuru prognoze attiecībā uz izrakstīšanos no slimnīcas pēc atrašanās intensīvās terapijas nodaļā ir laba, t.i., pacienti, kuri no izmantotās intensīvās terapijas gūs vislielāko labumu. Princips “kas pirmais nāk, tas pirmais saņem” nav spēkā.
Vecums, invaliditāte vai demence paši par sevi nav piemērojami kā kritēriji. Parasti pacientiem, kuriem nepieciešama intensīva terapija, slikta īstermiņa prognoze automātiski neizriet tikai no vecuma, invaliditātes vai demences. Tomēr gados vecāki cilvēki biežāk cieš no blakusslimībām un vecums ir mirstības riska faktors. Arī invaliditāte nav prognostiskas nozīmes faktors; tomēr personām ar invaliditāti var būt blakus saslimšanas, kas tieši vai netieši saistītas ar to.
Pieņemot lēmumu turpināt tikai paliatīvo terapiju, jāņem vērā konservatīvas ārstēšanas stratēģijas bez mākslīgās plaušu ventilācijas, nodrošinot individuāli piemērotu paliatīvo terapiju un miršanas procesu tam vislabāk piemērotajā slimnīcas nodaļā. Ja pacientam tiek atteikta ievietošana ITN, ārstiem ir pienākums lēmumu izskaidrot pacientam vai tuviniekiem atbilstoši Pacientu tiesību likumam, kā arī pamatojumu fiksēt pacienta medicīniskajos dokumentos, ko paraksta visi konsilija dalībnieki.
Pacienti tiek iedalīti četrās grupās, katrai grupai piešķirot prioritātes krāsu:
ZILĀ – pacientiem ir prognozējama augsta mirstība, tādēļ tiek nodrošināta adekvāta paliatīva terapija (minimāla uzturoša neinvazīva terapija). Šo pacientu terapijas mērķi tiek pārskatīti tad, ja atbrīvojas resursi vai palielinās to pieejamība;
SARKANĀ – pacientiem ir viena orgāna mazspēja (piemēram, pneimonija) un viņiem jānodrošina maksimālā pieejamā ārstēšana, jo viņu atveseļošanās potenciāls ir augsts;
DZELTENĀ – polimorbīdi pacienti ar stabilu kompensācijas pakāpi hroniski noritošajai pataloģijai, un viņiem tiek nodrošināta intensīvā terapija, ieskaitot mākslīgo plaušu ventilāciju (tālāk – MPV) tikai tad, ja tajā pašā laikā nav pretendentu no sarkanās grupas. Šo pacientu terapijas mērķi tiek pārskatīti brīdī, ja atbrīvojas resursi vai palielinās to pieejamība;
ZAĻĀ – pacientu grupa, kura izdzīvos arī bez IT (tajā skaitā MPV).
Rekomendāciju tapšanā piedalījusies Veselības ministrija, Latvijas lielākās slimnīcas, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācija, Tiesībsargs, kā arī vadošās pacientu organizācijas – “AGIHAS”, “Sustento”, “Apeirons”, “Dzīvības koks”, Latvijas Reto slimību alianse.
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) pilnībā atbalsta Pasaules medicīnas asociācijas (PMA) viedokli un uzskata, ka ārsta dalība eitanāzijas procesā ir pretrunā ar profesionālajiem uzdevumiem un medicīnas ētikas principiem. LĀB uzsver, ka Latvijā šī jautājuma risināšana būtu jāsāk ar pacienta gribas izteikšanas par ārstēšanas un reanimācijas pasākumiem noskaidrošanu, kā arī cilvēka cienīgas paliatīvās aprūpes finansēšanu un nodrošināšanu. Atkārtoti par eitanāziju un ārsta palīdzību asistētu pašnāvību LĀB valde diskutēja 2021.gada 9.martā.
“LĀB valde ir vienisprātis, ka svarīgākais ir līdz pēdējam dzīves mirklim atvieglot smagi slimā cilvēka ciešanas. Daudz būtiskāk būtu šobrīd nodrošināt pacienta gribas izpausmi par ārstēšanu un reanimāciju, kā arī par iespēju atteikties no rīcības, kas neglābj dzīvību, bet tikai pagarina ciešanas. Sēdes dalībnieki uzsvēra, ka eitanāzijas procesā ir ļoti daudz iesaistīto – pats pacients, radinieki, ārsti un juristi. Bet tas vienmēr ir paša pacienta individuāls lēmums,” norāda LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.
Vienlaikus LĀB vēlas iepazīstināt Latvijas sabiedrību ar PMA 70. Ģenerālās asamblejas 2019. gada Tbilisi deklarāciju par eitanāziju un ārsta asistētu pašnāvību. Tajā PMA atkārtoti apliecina dziļu uzticību medicīnas ētikas principiem un visdziļāko cieņu pret cilvēka dzīvību. Tāpēc PMA stingri iebilst pret eitanāziju un ārsta asistētu pašnāvību.
LĀB vēlas uzsvērt, ka nevienu ārstu nedrīkst spiest piedalīties eitanāzijā vai sniegt palīdzību pašnāvības izdarīšanā, kā arī nevienam ārstam nav pienākuma pieņemt lēmumus šādā nolūkā. Šīs deklarācijas izpratnē eitanāziju definē kā letālas vielas ievadīšanu vai rīcību, ko lemtspējīga pacienta nāves panākšanai pēc viņa paša brīvprātīga lūguma apzināti veicis ārsts. Ārsta asistēta pašnāvība attiecas uz gadījumiem, kad ārsts apzināti dod iespēju pacientam izbeigt dzīvi, izrakstot vai nodrošinot viņam letālas vielas. Jāuzsver, ka ārsta rīcība, ievērojot pacienta pamattiesības atteikties no ārstēšanas un atliekot aprūpi, ko pacients nevēlas saņemt, nav vērtējama kā neētiska pat tad, ja šādas gribas ievērošana izraisa pacienta nāvi.
TEHDAS invites all interested stakeholders in Europe to take part in the open call for stakeholders. TEHDAS helps the EU member states and the European Commission to develop concepts for sharing health data across countries, sectors and industries with the goal of enhancing citizen and public health, health research and innovations. It will work on governance models, data quality and technical and semantic challenges as well as propose services and architectural and infrastructural elements required by the European Health Data Space.
The aim of the call is to engage relevant stakeholders and experts in the project and to give them an opportunity to follow and contribute to the joint action work – to provide valuable input on the development of the European Health Data Space (EHDS).
Sertifikātu izsniegšana notiek tikai klātienēRīgā Skolas ielā 3, 214 kabinetā. Pie otrā stāva durvīm spiediet zvana pogu Nr. 10.
Lai Latvijas Ārstu biedrībā organizētu apmeklētājiem ērtu sertifikātu izņemšanu, aicinām apmeklētājus iepriekš pieteikt savu vizīti pa tālr. 27816296 vai rakstot uz e-pastu: teiksma@arstubiedriba.lv.
LĀB Sertifikācijas padome 03.02.2021. sēdē nolēma mainīt tālākizglītības punktu (TIP) apstiprinājuma termiņa ilgumu:
“lēmums stājas spēkā no pirmā pasākuma norises brīža, bet ne vēlāk kā 3 mēnešus pēc Sertifikācijas padomes sēdes lēmuma, nosakot 2 gadu termiņu. Ja organizētājs vēlas pagarināt pasākuma norisi, pagarinājums ir iespējams uz vienu gadu, iesniedzot autora piekrišanu.”
Līdz ar to, esam veikuši izmaiņas TIP pieteikuma veidlapā, kas jānosūta saskaņošanai mērķauditorijas (specialitātes) profesionālajai asociācijai (skat. šeit). Ja pasākums tiek atkārtoti saskaņots, tad lūgums turpmāk norādīt iepriekšējo Sertifikācijas Padomes saskaņojuma Nr. un pievienot lektoru piekrišanu.
Piemērs: Pasākumu paredzēts publicēt 05.05.2021. Organizators laicīgi ir iesniedzis pasākumu saskaņošanai Sertifikācijas padomei (turpmāk- SP). SP apstiprina pasākumu 03.03.2021. sēdē. Lēmums stājas spēkā no 05.05.2021. līdz 03.05.2023. Ja organizators vēlēsies pagarināt pasākumu, tad 2023. gadā iesniegs atkārtotu pieteikumu pasākuma saskaņošanai, pieliekot klāt visu lektoru piekrišanu. Ja SP 2023. gadā atkārtoti saskaņo pasākumu, tad lēmums ir spēkā uz 1 gadu un pēc tam vairs nevar pasākumu saskaņot un par to piešķirt tālākizglītības punktus.
Atgādinām, ka pasākuma pieteikums ir jāiesniedz divus mēnešus pirms pasākuma norises. Pretējā gadījumā LĀB SP ir tiesības atteikt TIP piešķiršanu (MK not. 391). Atbildi par TIP piešķiršanu vai atteikumu saņemsiet mēneša laikā pēc padomes sēdes uz pieteikumā norādīto e-pasta adresi. Sertifikācijas padomes sēžu grafiks publicēts LĀB mājaslapas kalendārā. Biežāk uzdotie jautājumi par TIP: https://www.arstubiedriba.lv/biezak-uzdotie-jautajumi-tip
Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA) arī 2021. gadā sniegs savu atbalstu Latvijas ārstiem un medicīnas studentiem.
Līdz 31.03. Latvijas medicīnas augstskolu vecāko kursu studenti var iesniegt pieteikumu Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendijai.
Fonda mērķis ir atbalstīt medicīnas studentu centienus apgūt ārsta arodu un vēlmi strādāt savā profesijā Latvijā. Stipendijas tiek piešķirta vecāko (4.-6.) kursu studentiem, kam ir ne tikai labas sekmes mācībās, plašs interešu loks, bet kas arī savu turpmāko dzīvi ir nolēmuši saistīt ar ārsta profesiju Latvijā un kam ir līdzekļu trūkums mācībām. Skaidrs finansiālās situācijas pamatojums, kāpēc stipendija vajadzīga, ir tas, ko komisija sagaida no pretendenta iesniegtā pieteikuma. Informācija par pieteikšanās kārtību www.lazariga.lv sadaļā Stipendijas. Pieteikumu un nepieciešamos dokumentus jāsūta laza@lazariga.lv, tēmā norādot Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendija. Otrā atlases kārta – intervija notiks aprīļa otrajā nedēļā. Pieteikumus izvērtēs un lēmumu pieņem Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendiju komisija. Stipendijas apjoms no 400 līdz 1000 EUR.
Līdz 15. septembrim Latvijas jaunie ārsti un zobārsti var pieteikties Ojāra Veides fonda stipendijai.
Ojāra Veides Fonda mērķis ir atbalstīt Latvijas ārstus, kas strādā veselības aprūpes laukā Latvijā, un kuriem ir izdevība un vēlēšanās papildināt profesionālās zināšanas kādā mācību iestādē ārzemēs. Stipendija paredzēta ceļa naudas, dzīvesvietas, maksas par mācībām, uztura izdevumu segšanai. Pieteikumu jāsūta laza@lazariga.lv, tēmā norādot Ojāra Veides fonda stipendija. Fonda valde pieteikumus izskatīs 3 nedēļu laikā un sniegs rakstisku atbildi katram pretendentam. Par savu iegūto pieredzi stipendiāti sniedz finanšu atskaiti Fondam un rakstu LĀZA Apkārtrakstam. Katru gadu 4 -6 pretendentiem ir iespēja saņemt stipendiju $1000 līdz $2000 apmērā.
LĀZA mājaslapā sadaļā Stipendijas var uzzināt, kādi ir vajadzīgie dokumenti, lai pieteiktos stipendijai. Pieteikumus vērtēs fonda valde – tās priekšsēdis, LĀZA valdes loceklis Kaspars Tūters. LĀZA valdes loceklis Juris Lazovskis (Kanāda) un LĀZA biedre Inese Flude (Kanāda).
Aicinām atsaukties Prof. Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda visu gadu stipendiātus!
2021. gada 19. novembrī prof. Ilmāram Lazovskim atzīmēsim 90 gadu jubileju. Viņa piemiņai veltītais fonds aicina atsaukties visus, kas kopš fonda dibināšanas ir saņēmuši Prof. Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendiju. Lūdzam līdz 1. maijam atsūtīt savu kontaktinformāciju un aprakstu par sevi (līdz 1000 zīmēm), kā arī fotogrāfiju uz laza@lazariga.lv
Ja vien to ļaus epidemioloģiskā situācija pasaulē un Latvijā, tad aicināsim visus uz kopēju tikšanos jau klātienē, pieminot prof. Ilmāru Lazovski un suminot 2020. un 2021. gada stipendiātus.
LĀZA regulāri vāc ziedojumus fonda sekmīgai darbībai, lai atbalstītu Latvijas ārstu izglītības iespējas. Ja jums ir iespēja, lūdzam arī jūs sniegt savu finansiālo atbalstu šim mērķim. Iespēja ziedot ir LĀZA mājaslapā lazariga.lv.
Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA) vieno ārzemēs un Latvijā dzīvojošos ārstus un zobārstus, kā arī citus veselības nozares profesionāļus, zinātniekus un darbiniekus kopējam mērķim – visiem spēkiem veicināt veselības aprūpē un zinātnē iesaistīto studentu, rezidentu, ārstu un zobārstu izglītību un sadarbību.
Sīkfaili palīdz mums dot jums iespējami labāko pieredzi, pastāvīgi pilnveidot mūsu vietni un sniegt jums informāciju labāk un ātrāk. Noklikšķinot uz pogas “Atļaut sīkfailus”, jūs piekrītat šādu sīkfailu izmantošanai. Ja vēlaties gūt papildu informāciju par to, kā lietojam šos sīkfailus, vai mainīt savu izvēli, ko varat darīt jebkurā laikā, lūdzu, klikšķiniet uz "Rādīt detalizēti".
Sīkdatne ir neliela teksta datne, kas tiek nosūtīta uz Jūsu datoru vai mobilo ierīci tīmekļa vietnes apmeklēšanās laikā un ko tīmekļa vietne saglabā Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad Jūs atverat vietni. Katrā turpmākajā apmeklējuma reizē sīkdatnes tiek nosūtītas atpakaļ uz izcelsmes vietni vai uz citu vietni, kas atpazīst šo sīkdatni. Sīkdatnes darbojas kā konkrētas vietnes atmiņa, ļaujot šai vietnei atcerēties Jūsu datoru vai mobilo ierīci nākamajās apmeklējuma reizēs, tai skaitā sīkdatnes var atcerēties Jūsu iestatījumus vai padarīt vietnes lietošanu ērtāku.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, kā arī to, kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē www.aboutcookies.org
Kādam nolūkam mēs izmantojam sīkdatnes?
Latvijas Ārstu biedrības tīmekļa vietnē www.arstubiedriba.lv tiek izmantotas sīkdatnes, lai:
atcerētos, vai esat jau piekritis tam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes;
analizētu apmeklētāju darbības tīmekļa vietnē (pieslēguma laiku, ilgumu, skatītākās sadaļas).
Ar sīkdatnēm saistītā informācija netiek izmantota, lai Jūs personiski identificētu.
Kā kontrolēt vai izdzēst sīkdatnes?
Ja vēlaties, Jūs varat sīkdatnes kontrolēt un izdzēst.
Plašāk lasiet https://www.aboutcookies.org/
Jūs varat izdzēst visas sīkdatnes, kuras ir Jūsu datorā, un lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā. Taču tādā gadījumā Jums manuāli būs jāpielāgo iestatījumi ikreiz, kad apmeklēsiet tīmekļa vietni, turklāt pastāv iespējamība, ka daži pakalpojumi un funkcijas nedarbosies.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē https://www.aboutcookies.org/
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
