3. jūnijā, viesnīcā AC Hotel by Marriott Rīga norisināsies konference par garīgo veselību un psihosociālo atbalstu (MHPSS), kas tiek organizēta sadarbībā ar Pasaules Veselības organizācija un Latvijas Veselības ministriju. Šī pasākuma mērķis ir pievērsties MHPSS lomas paplašināšanai krīzes situācijās, īpaši koncentrējoties uz Ukrainā notiekošo karu, kura dēļ ir pārvietoti vairāk nekā 6 miljoni bēgļu. Konference sniegs dalībniekiem efektīvas, kulturāli piemērotas un ētiski pamatotas intervences stratēģijas, kas izklāstītas Starpaģentūru pastāvīgās komitejās un PVO vadlīnijās. Tas veicinās sadarbības centienus, lai uzlabotu MHPSS koordināciju un programmēšanu.
Apvienojot daudzveidīgu ieinteresēto personu grupu, tostarp dažādu ministriju, iestāžu, universitāšu, slimnīcu, nevalstisko organizāciju, Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūru, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un bēgļu kopienas pārstāvjus, konference kalpos par platformu, lai apmainītos ar labāko praksi un risinātu problēmas. ar kurām saskaras bēgļus uzņemošās valstis. Pasākums, kas notiks viesnīcā AC Hotel Riga, veicinās bagātīgu ideju un pieredzes apmaiņu, veicinot sadarbības vidi, lai uzlabotu MHPSS praksi un veicinātu skarto iedzīvotāju noturību un atveseļošanos. Lai nodrošinātu plašu līdzdalību un izpratni, tiks nodrošināts sinhronais tulkojums latviešu un ukraiņu valodās.
Atgādinām, ka ārsta izziņa bērnu nometnei vairs nav obligāta prasība.
Veselības ministrija norādījusi, ka nepieciešamības gadījumā saistībā ar bērna veselību vecāki var iesniegt [ārsta izziņu], piemēram, ja ārsts var sniegt korektākas norādes par nepieciešamo atbalstu bērnam hroniskas saslimšanas gadījumā.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 981 “Bērnu nometņu organizēšanas un darbības kārtība”
13. Dalībnieka likumiskie pārstāvji, (..), iesniedz šādus dokumentus un apliecina, ka sniegtā informācija ir patiesa:
13.1. anketu, kurā norādīta šāda informācija par dalībnieku: (..)
13.1.7. cita būtiska informācija par dalībnieku, kas var būt noderīga nometnes organizētājiem pakalpojuma nodrošināšanai un piemērotas pirmās palīdzības sniegšanai, tai skaitā hroniskās saslimšanas, alerģijas, lietojamie medikamenti, uztura pielāgojumi, fiziskās slodzes ierobežojumi un nepieciešamie atbalsta pasākumi.
Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA) jau 19 reizi piešķīra Prof. Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendijas labākajiem Latvijas medicīnas studentiem, lai palīdzētu un atbalstītu viņus ceļā uz ārsta amatu. Kopējais stipendiju apjoms šogad ir 7 000 USD. Prof. Ilmāra Lazovska stipendijas pasniegs svinīgā sarīkojumā 21. jūnijā Latvijas Ārstu biedrības namā, kad tiks svinīgi arī atzīmēta Pirmā Vispasaules latviešu ārstu kongresa 35 gadu jubileja.
Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendiju 1000 USD apjomā ieguva seši Latvijas medicīnas augstskolu vecāko kursu studenti – Kirills Kopiks (LU/5 kurss); Afrodīte Jankovska (LU/5 kurss); Anna Lauva (LU/5. kurss); Anastasija Solodjankina (RSU/6. kurss); Kristians Patrijuks (LU/5 kurss) un Arnis Birze (RSU/6. kurss).
Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda veicināšanas stipendijas (500 USD) ieguva Katrīna Terehova (LU/4. kurss) un Artūrs Niedrītis (RSU, 5.kurss).
Sarunā ar pretendentiem piedalījās Dr. Edīte Lazovska, Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdis Dr. Jānis Vētra, medicīnas vēsturnieks Mārtiņš Vesperis un LĀZA valdes locekļi – fonda veidotājs un vadītājs Dr. Ēriks Niedrītis (ASV), Dr. Daina Dreimane (ASV), Dr. Zaiga Alksne-Phillips (ASV), Dr. Alda Urtāne (Norvēģija) un LĀZA biroja vadītāja Dr. Kamena Kaidaka (Latvija).
Visi pretendenti pēc sarunas ar komisiju saņēma dāvanā LĀZA Apkārtrakstu nr 172. patiess prieks par mērķtiecīgajiem un labajiem studentiem, ko LĀZA var atbalstīt. Un darīs to arī nākamajos gados. Prof. Ilmāra Lazovska Medicīnas fonds pastāv, pateicoties LĀZA biedru, draugu un atbalstītāju ziedojumiem. Latviešu ārsta, profesora Ilmāra Lazovska (1931–2003) piemiņa ir saglabāta. Fondu drīz pēc profesora nāves izveidoja LĀZA biedrs Dr. Ēriks Niedrītis (Ņujorka), kurš ir arī fonda vadītājs.
Stipendijas finansiāli atbalsta Ojāra Veides Fonds, ko kopš 2023. gada vada asoc. prof. Juris Lazovskis. Fonda valdē ir LĀZA biedri Inese Flude (Kanāda) un Ingrīda Šķetris (Kanāda). Plašāk par Ojāra Veides Fondu jaunajā LĀZA Apkārtrakstā Nr 172.
Kamena Kaidaka, LĀZA biroja vadītāja Latvijā laza@lazariga.lv +371 29121922 lazariga.lv
Kā liecina Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) veiktā aptauja, 61% ārstniecības personu ir saskārušās ar vardarbību no pacientu vai to tuvinieku puses un 72% ir cietuši no vardarbības pat trīs un vairāk reizes. Aptauja izgaismo satraucošus faktus par ārstniecības personu drošību un parāda, ka ārstniecības personas nezina, kā pareizi rīkoties vardarbības gadījumos, kā arī nav stingri normatīvie regulējumi, kas novērstu šādas situācijas.
Šā gada aprīļa mēnesī LĀB aptauja tika veikta pēc Tieslietu ministrijas Pastāvīgajās Krimināllikuma darba grupas lūguma, lai iegūtu papildus informāciju par vardarbību pret ārstniecības personām un šīs problēmsituācijas iespējamajiem tiesiskajiem risinājumiem.
Apkopotās aptaujas atbildes liecina, ka:
– 61% no visiem respondentiem ir saskārušies ar vardarbību no pacientu vai viņu tuvinieku puses,
– 24% gadījumu šī vardarbība nav bijusi saistīta ar pacienta vai viņa tuvinieku veselības stāvokli – organiskas vai psihiskas saslimšanas dēļ, kura varētu izskaidrot šādu rīcību,
– 30% ir piedzīvojuši vardarbību, kas gan ir saistīta ar pacienta veselības stāvokli, gan arī ir nesaistīta ar veselības stāvokli.
– 72% respondentu ir saskārušies ar vardarbību vairāk kā trīs reizes,
– 63% nevienam neziņo par vardarbības epizodēm.
Kopumā no aptaujātajiem 90 gadījumos ārstniecības personas bija vērsušās tiesībsargājošās iestādēs un 61 gadījumā lieta netika ierosināta. No aptaujas rezultātiem secināms, ka ārstniecības personām trūkst informācijas kā rīkoties, saskaroties ar vardarbību no pacienta vai viņu tuvinieku puses. 69% respondenti norāda, ka viņiem nav zināšanu un informācijas kā sevi tiesiski aizstāvēt.
“ Aptaujas dati nepārprotami parāda, ka situācija ar vardarbību pret ārstniecības personām ir satraucoša. Mums ir jādomā par to, kā mazināt šādu attieksmi sabiedrībā kopumā. Medicīnas nozare ir spilgts spogulis sabiedrības attieksmes un uzvedības normām. Ārstniecības personām, pildot savus pienākumus, ir jājūtas droši un pasargātām, “ norāda Ilze Aizsilniece, Latvijas Ārstu biedrības prezidente.
Latvijas Ārstu biedrība turpina uzturēt viedokli par normatīvā regulējuma nepietiekamību, lai nodrošinātu ārstniecības personu aizsardzību pret vardarbību amata pienākumu izpildes laikā.
49% aptaujāto ārstniecības personu uzskata, ka situāciju varētu risināt stigrāki sodi un kriminālatbildības noteikšana par uzbrukumu ārstniecības personai. Savukārt 70% aptaujāto uzskata, ka normatīvajos aktos ir jāiekļauj punkts, ka ārstam ir tiesības atteikties no pacienta.
LĀB aicina Veselības ministriju izstrādāt vadlīnijas ,darbības algoritmu, pēc kura vadīties ārstniecības personām konkrētas vardarbības gadījumā – kur griezties, lai informētu attiecīgo iestādi, kur meklēt psiholoģisko palīdzību un atbalstu.
Tāpat ir jāizstrādā arī informatīva kampaņa pacientiem, lai arī pacienti ir informēti, kāda rīcība nav pieņemama un kādas ir sekas, ja tomēr īsteno emocionālo un fizisko vardarbību pret ārstniecības personu.
LĀB uzskata, ka ir jāsniedz vairāk informācijas, jāizglīto ārstniecības personas arī par sociālo tīklu lietošanu. Nav pieņemams, kā ārstniecības personai ir jāslēpj sava identitāte sociālajos tīklos, lai izvairītos no agresīviem pacientiem. Ir jālīdzsvaro pacienta un ārsta tiesības un pienākumi gan emocionālas, gan fiziskas vardarbības gadījumos.
LĀB ir aicinājusi atbildīgās ministrijas būtiski pastiprināt atbildību par uzbrukumiem ārstniecības personām un rosināt grozījumus Krimināllikumā, nosakot kriminālatbildības piedraudējumu par uzbrukumu ārstniecības personai. Šobrīd šo jautājumu ir solīts skatīt Tieslietu ministrijas Pastāvīgajās Krimināllikuma darba grupā.
LĀB izsūtīja aptauju saviem biedriem un profesionālajām organizācijām un aptaujai bija ļoti liela atsaucība, tika saņemtas vairāk kā 1700 respondentu sniegtās atbildes.
Informāciju sagatavoja: Dagnija Dižbite-Svarinska Latvijas Ārstu biedrības sabiedrisko attiecību konsultante
Mūžībā devusies interniste, homeopāte, pneimonoloģe, eksperte Inga Dirveika, kas zaudēja cīņā ar onkoloģisku saslimšanu.
Uzaugusi Saldū muzikālā ģimenē. Lai arī vecāki neesot bijuši profesionāli mūziķi, mājās ar prieku spēlēts un dziedāts. Ingas tētis, būdams diplomēts agronoms, brīvos brīžos komponējis melodijas, mudinot meitu sacerēt tām vārdus. Tāpēc jau kopš bērnības rakstīja dzeju. Uzskatīja, ka būt dzejniekam – tas ir stāvoklis, nevis profesija.
“ zīmējums smiltīs zīmējums plaukstā zarojas pakāpjas augstāk un augstāk jūra var kāpas pārcelt un dzēst Dievs manu sirdi apturēt dzīve ir drebošā diedziņā sieta gluži kā balons ko aizraut var vējš vārdus ko rakstījām irdenās smiltīs mirklī aprija vilnis spējš “
Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Biškopības biedrība un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija iebilst pret Saeimas deputātu kavēšanos lauku iedzīvotājiem nodrošināt reālu aizsardzību no ķīmisko pesticīdu ietekmes.
Organizāciju ieskatā iedzīvotāju aizsardzības pasākumu ieviešana tiek apzināti novilcināta pesticīdu lietotāju interesēs. Lauksaimniecības pesticīdu lietošana lielākā vai mazākā attālumā no mājokļa ietekmē vismaz 225 tūkstošus mājsaimniecību lauku teritorijās.
Pēdējos mēnešos Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas dienaskārtībā atgriezies Latvijas pilsoņu kolektīvais iesniegums «Par aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvoto lauku māju tuvumā», par ko līdzdalības platformā «Mana balss» parakstījušies vairāk nekā 11 tūkstoši pilsoņu.
Tomēr vairākums diskusijā iesaistīto deputātu apzināti cenšas aizkavēt jau tā novilcinātās iniciatīvas virzību. Tā tika iesniegta Saeimā 2020. gada oktobrī, sākotnēji prasot aizliegt lietot pesticīdus kilometra attālumā no apdzīvotām lauku mājām. Pēcāk Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātajā risinājumu projektā pesticīdu lietošanas aizlieguma rādiuss saruka līdz 25 metriem.
Satversmes 111. pants nosaka – valsts aizsargā cilvēku veselību. Savukārt saskaņā ar 115. pantu valsts uzdevums ir gādāt par iedzīvotāju tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē. Vēlamies uzsvērt, ka ekonomiskās intereses ar sabiedrības interesēm un vides aizsardzību jālīdzsvaro ne tikai mežu apsaimniekošanā, kā to izgaismoja nesenais Satversmes tiesas spriedums par mazāka caurmēra koku ciršanas normas atcelšanu, bet arī lauksaimniecībā.
Tas nozīmē, ka lauksaimniecības sistēmas modelis ir jāmaina, lai piesārņotāji uzņemtos lielāku atbildību par savu ietekmi uz vidi un tuvumā dzīvojošo dzīves kvalitāti. Vienlaikus jāatzīmē, ka sabiedrības veselības un vides aizsardzība nedrīkst būt brīvprātīgs pasākums, ko ievērotu tikai daļa lauksaimnieku, bet tai jāattiecas uz visiem pesticīdu lietotājiem. Lauksaimniecība tiek subsidēta no sabiedrības maka, taču iedzīvotāju iespējas uzstāt uz savām tiesībām jautājumos, kas saistīti ar riskiem no pesticīdu izplatības, līdz šim ir bijušas ļoti ierobežotas.
Aicinām ne tikai apturēt sintētisko pesticīdu patēriņa pieaugumu Latvijā, bet arī izstrādāt pesticīdu lietošanas kontroles mehānismu, kas ietvertu tuvumā dzīvojošo fizisku aizsardzību no piesārņojuma ietekmes (nosakot buferzonu), iedzīvotāju savlaicīgu apziņošanu par ķīmisko pesticīdu lietošanu, kompensāciju fonda izveidi (piemēram, gadījumiem, kad pesticīdi nonāk citu pārtikas ražotāju produkcijā, tādējādi radot zaudējumus), kā arī pastiprināta vides monitoringa sistēmas ieviešanu.
Ilze Aizsilniece, Latvijas Ārstu biedrības prezidente:
– Ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir tiesības uz veselību. Šīm tiesībām ir jābūt par pamatu, virzot visus turpmākos lēmumus. Pesticīdi ir toksiskas vielas visām bioloģiskām būtnēm, tajā skaitā cilvēkam. Pesticīdu pārmērīgu devu uzņemšana (ieelpošana, ādas kontakts, apēšana) izraisa smagus akūtas saindēšanās gadījumus, bet arī relatīvi nelielās devās, bet regulāra pesticīdu uzņemšana atstāj nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēka veselību ilgtermiņā, izraisot ne tikai elpošanas, endokrīnās, reproduktīvās, nervu un imūnās sistēmas bojājumus, bet kaitē arī citām sistēmām mūsu organismā. Pesticīdu ekspozīcija grūtniecības laikā rada nopietnus veselības draudus auglim. Tādu slimību kā onkoloģisko, autoimūno, neirodeģeneratīvo slimību un pāru neauglības globālais “uzplaukums” saistāms ar intensīvo pesticīdu lietošanu lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā.
Guntars Melnis, Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs:
– Biškopjiem pesticīdu nepareiza lietošana ir ļoti sāpīgs jautājums, jo tas ietekmē ne tikai biškopības nozari un produktus, bet arī saimniecībā esošo medus bišu veselību. Medus bites ir ļoti nozīmīgas mūsu ekosistēmā, jo kopā ar citiem kukaiņiem piedalās augu apputeksnēšanā. Tāpēc politiķiem un ierēdņiem beidzot ir jāsakārto pesticīdu izplatīšanas un lietošanas tiesību akti, lai to lietošana ir godīga un caurskatāma. Tā, lai Latvijā arī biškopjiem un bioloģisko lauksaimniecības produktu ražotājiem būtu vienlīdzīgas iespējas saimniekot līdzās citiem lauksaimniekiem. Politiķiem šajā jautājumā ir jāspēj uzņemties atbildība un jānodrošina efektīvi aizsardzības pasākumi pret pesticīdu radīto piesārņojumu, rūpējoties par Latvijas iedzīvotāju veselību un vides saglabāšanu.
Raivis Bahšteins, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs:
– Esam nonākuši situācijā, kad jāsecina – sabiedrības balsij kā griezei pļavā politiski tiek pārbraukts ar buldozeru. Vienlaikus apzināti tiek kultivēts bīstams mīts, ka pesticīdi ir pielīdzināmi vitamīniem un ka tos lietojam maz. Tomēr Eurostat statistika rāda, ka Latvija ir ne tikai līdervalsts visā ES pesticīdu lietošanas pieauguma tempu ziņā aizvadītajā desmitgadē, bet arī lietojums uz aramzemes hektāru Latvijā ir lielāks, nekā citviet Baltijā un tuvākajās Ziemeļvalstīs. Laikā, kad piedzīvojam reģionu iztukšošanos, dzīves kvalitātes uzlabošanai lauku reģionos vajadzētu būt starp valsts prioritātēm, taču notiek pretējais – šauru ekonomisko interešu vārdā turpinām apdraudēt laukos dzīvojošos. Tāpat paredzams, ka arvien biežāk saskarsimies ar gadījumiem, kad migrējošais pesticīdu piesārņojums no blakus lauka ietekmēs bioloģisko produktu ražotājus, radot lielus zaudējumus, kas valstij būs jākompensē.
Plašāka informācija:
Ieva Liepniece, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija
Sīkfaili palīdz mums dot jums iespējami labāko pieredzi, pastāvīgi pilnveidot mūsu vietni un sniegt jums informāciju labāk un ātrāk. Noklikšķinot uz pogas “Atļaut sīkfailus”, jūs piekrītat šādu sīkfailu izmantošanai. Ja vēlaties gūt papildu informāciju par to, kā lietojam šos sīkfailus, vai mainīt savu izvēli, ko varat darīt jebkurā laikā, lūdzu, klikšķiniet uz "Rādīt detalizēti".
Sīkdatne ir neliela teksta datne, kas tiek nosūtīta uz Jūsu datoru vai mobilo ierīci tīmekļa vietnes apmeklēšanās laikā un ko tīmekļa vietne saglabā Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad Jūs atverat vietni. Katrā turpmākajā apmeklējuma reizē sīkdatnes tiek nosūtītas atpakaļ uz izcelsmes vietni vai uz citu vietni, kas atpazīst šo sīkdatni. Sīkdatnes darbojas kā konkrētas vietnes atmiņa, ļaujot šai vietnei atcerēties Jūsu datoru vai mobilo ierīci nākamajās apmeklējuma reizēs, tai skaitā sīkdatnes var atcerēties Jūsu iestatījumus vai padarīt vietnes lietošanu ērtāku.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, kā arī to, kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē www.aboutcookies.org
Kādam nolūkam mēs izmantojam sīkdatnes?
Latvijas Ārstu biedrības tīmekļa vietnē www.arstubiedriba.lv tiek izmantotas sīkdatnes, lai:
atcerētos, vai esat jau piekritis tam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes;
analizētu apmeklētāju darbības tīmekļa vietnē (pieslēguma laiku, ilgumu, skatītākās sadaļas).
Ar sīkdatnēm saistītā informācija netiek izmantota, lai Jūs personiski identificētu.
Kā kontrolēt vai izdzēst sīkdatnes?
Ja vēlaties, Jūs varat sīkdatnes kontrolēt un izdzēst.
Plašāk lasiet https://www.aboutcookies.org/
Jūs varat izdzēst visas sīkdatnes, kuras ir Jūsu datorā, un lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā. Taču tādā gadījumā Jums manuāli būs jāpielāgo iestatījumi ikreiz, kad apmeklēsiet tīmekļa vietni, turklāt pastāv iespējamība, ka daži pakalpojumi un funkcijas nedarbosies.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē https://www.aboutcookies.org/
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
