Skip to content

Jaunumi

Godināti Veselības gada balvas 2018 laureāti


11. oktobrī tika pasniegta ikgadējā „Latvijas Ārstu biedrības Veselības gada balva”. Šogad svinīgo apbalvošanas ceremoniju Latvijas Ārstu biedrība veidoja sadarbībā ar Latvijas Sarkano Krustu. „Veselības gada balvas” pasniegšana kļuvusi par skaistu tradīciju, kurā tiek godināti pārtikas ražotāji, sabiedriskās organizācijas, pašvaldības un cilvēki, kas ar savu darbību veido izpratni par sabiedrības veselību. Laureāti dāvanā saņēma Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas topošo mākslinieču īpaši šim pasākumam apgleznotus koka krēslus, katru ar savu stāstu, vēlējumu un simbolu.

Lai arī Latvijā dzīvildze pieaugusi par vairākiem gadiem, mēs daudz sportojam, cenšamies lietot sabalansētu uzturu, piedalāmies talkās, lai sakoptu vidi, darāmā vēl ir ļoti daudz. Pasaules valstis, kas parakstīja Parīzes klimata vienošanos atzīst, ka apņemšanās uz papīra atpaliek no pasākumu īstenošanas dzīvē. Joprojām pasaules okeānos peld plastmasas maisiņu salas un šī plastmasa caur uzturā patērētajām zivīm nonāk mūsu organismā. Joprojām no ezeriem tiek vilktas laukā vecās automašīnu riepas un jūras krastā savākts tonnām atkritumu. Joprojām mūsu ikdienā ir par daudz ķīmijas – kā mājās, tā lauksaimniecībā. Joprojām ārsti ceļ trauksmes zvanus par bērnu mazkustību.

Šogad Latvijas valsts svin 100 gadu jubileju un mums ir iespēja pateikt paldies tiem cilvēkiem, kuri ar savu darbību veicina moto „VESELS CILVĒKS – VESELĀ PASAULĒ” īstenošanu dzīvē. Vienlaikus turpinot dzīvot tā, lai arī vēl pēc 100 gadiem Latvija būtu valsts ar savām robežām, lai tajā valdītu sociāli atbildīga politika, kas garantē visiem pieejamu ārstniecisko pakalpojumu pieejamību un veselīgu dzīvi.

 

Balvu par mūža ieguldījumu veselības veicināšanā šogad saņēma Latvijas Olimpiskās komitejas goda prezidents Vilnis Baltiņš, kurš ilgus gadus bijis mūsu olimpiskās kustības vadītājs. Pateicoties Baltiņa kunga iniciatīvai 80. gadu beigās, Latvijā  tika atjaunota olimpiskā komiteja un mūsu sportisti piedalās olimpiskajās spēlēs, gūstot uzvaras un popularizējot sportu tieši jauniešu un bērnu vidū.

Nominācijā par tautas sporta organizēšanu balva tika piešķirta ielu vingrošanas kustības Latvijā aizsācējam Kasparam Zlidnim, kurš vingrošanu padarījis par aizraujošu nodarbību, ar  ko nodarbojas tūkstošiem zēnu un meiteņu visā Latvijā. Runājot par kustību prieku, Kaspara acis vienmēr staro un viņš kā pieklājas ir lieliskā fiziskā formā.

Par veselīga uztura ražošanu balvu saņēma uzņēmums „Sēklu muss”, kurā top sēkliņu trifeles un batoniņi  bez pievienota cukura, glutēna un e-vielām. Uzņēmuma idejas autore un izveidotāja ir enerģiskā Agnese Nazareca, kura īstenojusi savu sapni par veselīgiem našķiem ar bērnības garšu. Ikdienā „Sēklu muss” ne tikai ražo našķus, bet dodas ciemos uz skolām un bērnu dārziem, lai stāstītu par veselīgu uzturu un enerģijas avotiem.

Nominācijā par videi draudzīgu dzīvesveida popularizēšanu tika apbalvota iniciatīva „Piekrastes Tīrrade”, kurā apvienojušies cilvēki, kuri vēlas Latvijai simtgadē dāvināt tīru un sakoptu piekrasti, bez plastmasas iepakojumiem, stikla pudelēm un izsmēķiem. Vides izglītības fonda vadītājs, kampaņas „Mana jūra” eksperts Jānis Ulme ir pārliecināts, ka sakopjot kaut nelielu gabaliņu no apkārtējās vides, mēs varam izdarīt daudz.

Šogad nominācijā par nozīmīgu ieguldījumu dabas aizsardzībā paldies par grūto un atbildīgo darbu saņēma Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, kuram šajā vasarā bija uzlikti lieli pārbaudījumi, dienām ilgi dzēšot mežu ugunskurus. Viens no postošākajiem ugunsgrēkiem plosījās Talsu novada Valdgales pagastā, kur ik dienas strādāja vismaz 150 glābēju no visas valsts.

Par ilgtspējīgas vides sakārtošanu šajā reizē balvu saņēma „Amatciema” idejas autors un izveidotājs Aivars Zvirbulis (saukts par Čiri), kurš  pirms 18 gadiem Amatas novadā sāka veidot privātmāju ciematu. Tur cilvēks var baudīt dabas skaistumu, vienlaikus izmantojot visas mūsdienu ērtības un tehnoloģiskos risinājumus. Tiesa ciematā ir sava kārtība –  katru īpašumu ieskauj ūdens,  mājām nav žogu un vakaros nedrīkst trokšņot.    Nominācijā Par daudzpusīgu veselības un sociālā darba organizēšanu balva tika pasniegta „Kalnu svētības kopienas” Bruknā izveidotājam  priesterim Andrejam Mediņam. Kopienu A. Mediņš  dēvē vietu, kur sasildīs, samīļos un pažēlos dzīves sistos un nesaprastos. Līdz šim kopienas vārds sabiedrībā plašāk bija pazīstams ar  labdarības koncertiem „Uzcel savu baznīcu” palīdzību atkarībās nonākušajiem. Šobrīd Andrejs Mediņš ar komandu izveidojuši arī skolu zēniem ar ornitoloģijas un aiviācijas  interešu izglītību.

Par nozīmīgu ieguldījumu sabiedrības izglītošanā paldies vides žurnālistei un zaļā dzīvesveida piekritējai  Anitrai Toomai. Daudzus gadus , liekot lietā savas zināšanas, kā arī žurnālistes talantu, viņa izglītojusi sabiedrību dabas aizsardzības jautājumos. Ilgus gadus veido žurnālu „Vides vēstis”, kā arī Latvijas radio raidījumu par vides jautājumiem „Zaļais vilnis”. Viņa ir kā saucēja balss tuksnesī, kas reizēm tiek arī sadzirdēta.

Savukārt Par nopelniem sabiedrības veselības veicināšanā balvu šogad saņēma  Liepājas pašvaldība, kas pēdējos gados lielas investīcijas ieguldījusi attīstot fiziskām aktivitātēm un sportam paredzētās būvēs un objektos – vieglatlētikas manēžā, kas ir nodota ekspluatācijā, pirms gada. Tūlīt spāru svētki tiks svinēti jaunajai tenisa hallei un tiek plānots uzsākt futbola laukuma izbūvi.  Liepājas sauklis – atbrauc un izvējojies ir viens no vadmotīviem veselības kontekstā kopumā, jo, kā sacīja Liepājas vicemērs Gunārs Ansiņš: „ Šī izvējošanās nav tikai fiziska,bet arī praktiska, kad atbrīvo savu ķermeni , atbrīvo domas un kļūsti brīvs”.

Godpilnā balva nominācijā Gada cilvēks sabiedrības veselībā tika pasniegta Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājam profesoram Ģirtam Briģim, ārstu aprindās profesoru Ģirtu Briģi dēvē par  Latvijas sabiedrības veselības tēvu, gluži saprotamu iemeslu dēļ. Tieši profesors spēj vienkāršiem vārdiem izskaidrot veselības pamatnostādnes. Vesela latviešu ārstu paaudze ir mācījusies epidemioloģijas pamatnostādnes pie profesora, tā iemācījušies domāt un pamatot savus spriedumus medicīnā balstītos pētījumos. Turklāt, tieši ar viņa iniciatīvu 90 gados izveidota sabiedrības veselības katedra. To absolvējuši jau vairāk kā simts augstas klases profesionāļi.

„Latvijas Ārstu biedrības Veselības gada balvas 2018” pasniegšanas svinīgo ceremoniju vadīja LĀB prezidents Pēteris Apinis, LĀB viceprezidents Māris Pļaviņš, LĀB valdes loceklis Roberts Fūrmanis, A/S „Repharm” direktoru padomes priekšsēdētājs Dins Šmits un Latvijas radio raidījuma „Kā labāk dzīvot” vadītājs Elvis Jansons, bet par  muzikālu baudījumu gādāja Annija Putniņa, Grēta Grantiņa, Evelīna Kalniņa kopā ar Raimondu Petrauski pie taustiņiem, Ernestu Mediņu pie sitaminstrumentiem, Rūtu Sīpolu ar flautu.

Šogad „Veselības gada balvu 2018” Latvijas Ārstu biedrība pasniedza kopā ar Latvijas Sarkano Krustu.  Svinīgā ceremonija notika 11. oktobrī plkst. 19.00 Koka ēku renovācijas centrā „Koka Rīga” Krāsotāju ielā 12. Atkārtojums – 13.oktobrī plkst. 13.00 „Rīga TV 24”.

Grindeļa balvu saņem Vilnis Dzērve-Tāluts

11. oktobrī par mūža ieguldījumu Latvijas medicīnā un farmācijā Dāvida Hieronīma Grindeļa balva pasniegta kardiologam Vilnim Dzērvem-Tālutam. Savukārt par nozīmīgu veikumu zinātnē “Zelta Pūces” balva piešķirta neiroloģei Zandai Priedei. Godinot Latvijas sasniegumus ķīmijā, bioloģijā, medicīnā un farmācijā, atklāta interaktīva zinātnei veltīta zīmējumu izstāde “Ar aizrautību dzīvībai”, ko sadarbībā ar AS “Grindeks” radījuši gan šī, gan iepriekšējo gadu laureāti, ziņo “Grindeks”.

Ar D.H. Grindeļa balvu par mūža ieguldījumu Latvijas medicīnā apbalvots kardiologs Vilnis Dzērve-Tāluts. Kopš 1977. gada viņš strādā Latvijas Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūtā, kur šobrīd ir vadošais pētnieks. Viņa virsvadībā tapuši starptautiski atzīti sirds un asinsvadu slimību un to riska faktoru epidemioloģiskie pētījumi, kas ir bijuši nozīmīgi Latvijas sirds un asinsvadu slimību profilakses programmu veidošanā. V. Dzērve-Tāluts ir vairāk nekā divsimt zinātnisku publikāciju autors, tai skaitā publikācijām un pētījumu protokoliem par meldonija klīniskajiem pētījumiem kardioloģijā.

Par izcilu sniegumu zinātnē “Zelta Pūces” balva piešķirta neiroloģei Zandai Priedei, Rīgas Stradiņa universitātes Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedras docētājai. Z. Priedes pētniecība patlaban vērsta uz neirodeģeneratīvos slimību izpēti un pēc iespējas agrīnāku specifisku smadzeņu šūnu bojāejas biomarķieru atklāšanu, kas ļautu laicīgi atpazīst, piemēram, Alcheimera slimības attīstību un palīdzētu novērst riska faktorus.

Sekojot pasaules tendencēm sarežģītu informāciju pasniegt interesanti un saistoši, tapusi pārsteidzoši vienkārša un tehnoloģiski inovatīva zīmējumu ekspozīcija “Ar aizrautību dzīvībai”. Ar krāsu krītiņiem un zīmuļiem uz vienas lapas 14 eksperti, šī un iepriekšējo gadu “Grindeks” izcilības balvu laureāti, izstāstījuši par saviem nozīmīgākajiem sasniegumiem Latvijas medicīnas un farmācijas attīstībā. Papildinātās realitātes tehnoloģija – Overly – apmeklētājiem palīdzēs iedzīvināt skices un uzzināt viņu stāstus par paveikto. Izstādes mērķis ir veicināt gan jauniešu interesi par eksaktajām studijām, gan visas sabiedrības izpratni par Latvijas zinātnes sasniegumiem, ziņo “Grindeks”.

Izstāde līdz 31. oktobrim apskatāma Rīgas Stradiņa universitātē, Dzirciema ielā 16. Savukārt no 1. novembra tā būs skatāma LU Dabaszinātņu fakultātē, Jelgavas ielā 1. Ieeja izstādē bez maksas.

Izstādē piedalījušies gan šī, gan iepriekšējo gadu “Grindeks” balvu laureāti – Dr. med. Vilnis Dzērve-Tāluts; Dr. med. Zanda Priede; Prof. Dr.habil.biol. Elmārs Grēns; Dr. pharm., Asoc. prof. Vija Eniņa; farmaceite Dace Ķikute; Prof. Dr.habil.med. Jānis Vētra; Dr. chem. Osvalds Pugovičs; Prof. Dr. med. Andrejs Ērglis; Prof. Dr. med. Juris Pokrotnieks; Prof. Dr. med. Ināra Logina; Prof. Dr. pharm. Maija Dambrova; Prof. Dr. hab. chem. Ivars Kalviņš; Dr. pharm. Marina Makrecka-Kūka un Dr. pharm. Edijs Vāvers.

D.H.Grindeļa balva ir “Grindeks” pasniegts augstākais profesionālais apbalvojums medicīnas un farmācijas jomā, kas tiek piešķirts par godu pirmajam latviešu izcelsmes dabas zinātniekam, ārstam, farmaceitam un profesoram Dāvidam Hieronīmam Grindelim (1776-1836). Pirmo reizi tā tika pasniegta 1995. gadā. Savukārt “Zelta Pūces” un “Sudraba Pūces”, pasniegtas kopš 1998. gada, tās par izciliem sasniegumiem zinātnē tiek piešķirtas ik pēc diviem gadiem.

Profesora Ilmāra Lazovska balva – nefrologam Harijam Čerņevskim

1. septembrī Latvijas Ārstu biedrība tradicionāli paziņo Profesora Ilmāra Lazovska balvas laureātu. Šogad prestižo medicīnas apbalvojumu par nozīmīgu ieguldījumu medicīnas attīstībā saņems nefrologs profesors Harijs Čerņevskis.

Profesora Ilmāra Lazovska balva dibināta 2011. gadā, godinot izcilā iekšķīgo slimību ārsta, nefrologa, sabiedrības veselības speciālista un medicīnas filozofa piemiņu. Balvas laureāts tiek paziņots 1. septembrī – profesora Lazovska vārdadienā un Zinību dienā. Balvas nolikums nosaka, ka Latvijas Ārstu biedrības valde kopā ar ekspertiem balvas saņemšanai izvirza piecus sabiedrībā un ārstu vidē pazīstamus kolēģus par fundamentālu ieguldījumu medicīnā un ārstu izglītībā. Pēc tam Latvijas ārsti no šiem kolēģiem plašākajās tematiskajās un starpdisciplinārajās konferencēs ievēl Ilmāra Lazovska balvas laureātu.

Šā gada balvas ieguvējs Harijs Čerņevskis dzimis 1946. gada 16. septembrī Rīgā. Mācījies Rīgas 4. vidusskolā (tagad Rīgas angļu ģimnāzija). 1971. gadā beidzis Rīgas Medicīnas institūtu. Darba gaitas sācis kā terapeits Ogres poliklīnikā. Kopš 1973. gada Paula Stradiņa Republikas klīniskās slimnīcas ārsts, kopš 1974. gada Hroniskās hemodialīzes nodaļas vadītājs. 1980. gadā aizstāvējis medicīnas zinātņu kandidāta disertāciju „Ambulatoriska hroniskas nieru mazspējas terapija”. 1980. gadā kopā ar vēl 10 citiem kolēģiem saņēmis LPSR Valsts prēmiju par jaunu nieru un aknu mazspējas ārstēšanas metožu izstrādāšanu un ieviešanu klīniskajā praksē. Kopš 1986. gada RMI Fakultātes terapijas katedras asistents, no 1992. gada docents, RSU asociētais profesors no 2005. gada. 2015. gadā ieguvis RSU Studentu asociācijas balvu „Gada cilvēks medicīnas izglītībā 2015”. Profesora zinātniskās intereses saistītas ar hroniskas nieru slimības klīniku un terapiju. Piecu nieru slimībām veltītu grāmatu autors un līdzautors.

Katru gadu profesors par nieru slimību aktuālām tēmām nolasa līdz 50 lekciju. Latvijas ārstu saime Hariju Čerņevski augstu vērtē kā speciālistu nefrologu un internistu, kā arī RSU mācībspēku. Tāpēc kolēģu balsojums un profesora Ilmāra Lazovska balva ir īsts un patiess H. Čerņevska nesavtīgā un pašaizliedzīgā darba novērtējums un vainagojums.

Līdz šim balvu saņēmuši: 2011. gadā kardiologs profesors Andrejs Kalvelis, 2012. gadā gastroenterologs profesors Anatolijs Danilāns, 2013. gadā torakālais ķirurgs Jāzeps Baško, 2014. gadā internists profesors Jānis Raibarts, 2015. gadā oftalmoloģe profesore Guna Laganovska, 2016. gadā kardiologs profesors Gustavs Latkovskis, 2017. gadā onkologs profesors Jānis Eglītis.

Profesora Ilmāra Lazovska balvu par nozīmīgu ieguldījumu medicīnas attīstībā nefrologam Harijam Čerņevskim svinīgi pasniegs Latvijas Ārstu biedrības konferencē „Nieru un urīnceļu slimības” š. g. 28. septembrī Starptautiskajā izstāžu centrā „Ķīpsala”, kur profesors uzstāsies ar lekciju „Diurētiskie līdzekļi: seni preparāti – jaunas indikācijas”.