Žurnāls Latvijas Ārsts 8. Latvijas Ārstu kongresa priekšnojautās
Dr.med.h.c. Pēteris Apinis,
Latvijas Ārstu biedrības prezidents, žurnāla Latvijas Ārsts galvenais redaktors
Žurnāls Latvijas Ārsts – izcili autori, laba latviešu valoda, korekta medicīnas informācija jau 28 gadus
Pirmais žurnāla numurs iznāca 1989. gada jūnijā. Kopš tā laika žurnāls ir iznācis regulāri, kļuvis par nacionālo medicīnas žurnālu. Šajā gadsimtā tas iznāk reizi mēnesī, bet vasarā viens numurs apvieno divus mēnešus. Šogad kā apvienoto izdodam maija un jūnija numuru.
Žurnāls Latvijas Ārsts tiek bez maksas sūtīts visiem Latvijas Ārstu biedrības biedriem, godabiedriem, atsevišķām veselības aprūpes iestādēm, institūcijām. Atkārtošos – šo žurnālu bez maksas saņem Ārstu biedrības biedri. Parasti drukājam un ārstiem izplatām 3000 žurnāla eksemplārus.
Šoreiz žurnālu izņēmuma kārtā esam nodrukājuši 11 500 eksemplāros. Tieši tik ārstu ir Latvijas Ārstu biedrības reģistrā, un visiem mēs šo žurnālu nosūtām. Ja Jūs saņemat šo žurnālu, neliecieties izbrīnīts – tas ir atgādinājums, ka laiks stāties Latvijas Ārstu biedrībā un katru mēnesi saņemt šo žurnālu.
Mūsu regulārie lasītāji, protams, pārsteigti nejutīsies – žurnālā allaž ir interesanti raksti, pilnvērtīga medicīnas informācija, par ko gādā mūsu autori. Tomēr gadu no gada tieši vasaras apvienotajam numuram rakstu skaits un apjoms pieaug – mūsu cienījamie profesori un labākie ārsti labprāt raksta tieši dzimšanas dienas numuram. Šoreiz izvēle bija īpaši grūta, jo mūsu redakcijas atvilktnē bija vismaz divtik rakstu, cik ieiet šajā žurnālā.
Kāda ir žurnāla Latvijas Ārsts redakcijas koncepcija? Mēs veidojam žurnālu lasītājiem, nevis rakstītājiem, mēs veidojam žurnālu gudram Latvijas ārstam, lai viņš gūtu papildu informāciju un jaunas zināšanas. Pasaulē vairums medicīnas žurnālu ir žurnāli rakstītājiem – tie ir citējami žurnāli ar precīziem zinātniskiem ziņojumiem par šauru tēmu. Šos zinātniskos rakstus lasa ļoti šaurs lasītāju loks. Žurnāls Latvijas Ārsts nekad nebūs citējams žurnāls (nu labi, nebūs citējams žurnāls, kamēr es būšu galvenais redaktors), jo mūsu mērķis ir sniegt modernu skatījumu uz medicīnu, bet ne ļoti šauras zinātniskas publikācijas. Latvijas Ārstu biedrībai ir ļoti laba sadarbība ar Lietuvas Ārstu biedrību, un mums ir iespējas palīdzēt kolēģiem publicēties citējamā žurnālā Medicina, kas iznāk Kauņā.
Šoreiz esam žurnālā ievietojuši diezgan daudz informācijas – parasti ikmēneša žurnālā ar 80 lapaspusēm mums tam vieta neatliek. Tomēr tiem, kas vēlas pastāstīt par savām iespējām citiem kolēģiem, labprāt ļaujam to darīt. Žurnāls Latvijas Ārsts nav paredzēts citai auditorijai, kā tikai ārstiem, tāpēc mūsu žurnālā ir iespējams izvietot reklāmas recepšu medikamentiem un informāciju par jaunām diagnostikas un ārstniecības metodēm, ko attīsta viena vai otra medicīnas iestāde.
Es pats šo konkrēto žurnāla Latvijas Ārsts numuru lasītu no viena gala līdz otram – galvenokārt izcilo autoru un viedokļu dēļ. Es ceru – Jūs rīkosities līdzīgi.
Latvijas Ārstu biedrība – ārstu profesionālās sadarbības organizācija un viedokļa paudēja
Latvijas Ārstu biedrību dibinājām 1988. gada maijā. Aiztecējis laiks, mainījusies situācija. Joprojām Latvijas Ārstu biedrība ir nevalstiska organizācija, kas nesaņem naudu no valsts, bet pati nopelna un pati tērē. Ministrijai un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai esam gan sadarbības partneris, gan opozīcija.
Ārstu biedrības biedri ir tie kolēģi, kas ne tikai ir izrādījuši vēlmi būt par biedriem, bet arī samaksājuši biedra naudu. Biedra nauda ir 30 eiro gadā, par šo naudu kolēģis katru mēnesi saņem žurnālu, viņam ievērojami lētāka ir Latvijas Ārstu biedrības kongresu un konferenču apmeklēšana, viņš var saņemt nepieciešamās juridiskās konsultācijas, konsultācijas sertifikācijas un resertifikācijas, kā arī tālākizglītības jautājumos. Arī liela daļa mūsu tālākapmācības kursu ir ar diferencētu samaksu – Ārstu biedrības biedriem ir pietiekami liela atlaide. Te viena piebilde – visiem, kas nav kādu laiku bijuši Ārstu biedrības biedri, atjaunošanas gadā biedra maksa ir lielāka – 45 eiro. Tātad, biedra nauda pirmajā gadā ir 45 eiro, bet nākamajos – 30 eiro.
Ārstu tiesību aizsardzība
Būtiskais Latvijas Ārstu biedrības uzdevums ir ārstu tiesību aizsardzība. Dīvaini, bet nereti kolēģi par Ārstu biedrības biedriem kļūst tikai tad, kad uzradies kāds advokāts vai prokurors ar noskāršamu vēlmi mūsu kolēģi iespundēt vai vismaz viņam attiesāt naudu. Gandrīz visos gadījumos ārstiem palīgā dodas Latvijas Ārstu biedrības juridiskais dienests, un, ko tur liegties nav vērts, vairākumā gadījumu esam varējuši kolēģiem palīdzēt. Šim nolūkam Latvijas Ārstu biedrībā darbojas Aroda tiesa kolēģa Jāzepa Baško vadībā. Aroda tiesa parasti rūpīgi izskata gadījumu, analizē ārsta rīcību, kļūdas, diagnozi un blaknes, pasaules pieredzi un jaunākās iespējas atbilstošās kaites ārstēšanai. Parasti Aroda tiesas viedokli rajona vai apgabaltiesa ņem vērā, vienmēr – rūpīgi ar to iepazīstas.
Sertifikācija un resertifikācija
Otra Latvijas Ārstu biedrības nozīmīgākā funkcija ir sertifikācijas un resertifikācijas organizēšana. Vēlos visiem kolēģiem atkārtot – nevienu nesertificē speciālistu asociācijas. Ārstu un zobārstu sertifikāciju Latvijā veic tikai un vienīgi Latvijas Ārstu biedrība, un šo procesu uzrauga Sertifikācijas padome profesora Gustava Latkovska vadībā. Šai Sertifikācijas padomei ir pakļautas sertifikācijas komisijas dažādās specialitātēs, apakšspecialitātēs, papildspecialitātēs un ārstniecības metodēs. Šajās sertifikācijas komisijās, protams, darbojas tikai attiecīgās specialitātes vadošie speciālisti, kurus izvirza atbilstošās asociācijas. Bet šie sertifikācijas komisijas locekļi, kas veic sertifikāciju un resertifikāciju specialitātē, obligāti ir Latvijas Ārstu biedrības biedri.
Dažkārt mēs manām, ka kolēģi uzskata par nepieciešamu reizi pa pieciem gadiem – resertifikācijas gadā – atjaunot darbību Latvijas Ārstu biedrībā, bet pēc tam to atkal atstāt uz četriem gadiem. Ne sertifikācijas, ne resertifikācijas procesā dalība biedrībā netiek ņemta vērā. Latvijas Ārstu biedrība uzskata, ka tālākapmācība un mūžizglītība ir pašsaprotama lieta, un biedrības uzdevums ir atbalstīt katru kolēģi šajā procesā. Tomēr šeit vietā norādīt – kaut arī visas asociācijas ir Latvijas Ārstu biedrības kolektīvie biedri, šo asociāciju biedri automātiski nekļūst par Latvijas Ārstu biedrības individuālajiem biedriem.
Papildu skaidrojums par sertifikācijas un resertifikācijas maksu, ko kolēģi maksā. No sertifikācijas maksas – 59,76 eiro – 49,80 eiro tiek pārskaitīti speciālistu asociācijai, kas izvirzījusi attiecīgās sertifikācijas komisijas locekļus. Pārējie 9,96 eiro paliek Latvijas Ārstu biedrībai, kura uztur reģistru, datorsistēmu un programmatūru, algo darbiniekus, drukā pašus sertifikātus, sadarbojas ar ministriju un inspekciju birokrātiskajā telpā. Latvijas Ārstu biedrībai sertifikācija ir goda un profesionalitātes, nevis naudas jautājums.
Sertifikācijas padome profesora Gustava Latkovska vadībā atrodas pastāvīgā sarakstē un diskusijās ar Izglītības un zinātnes ministriju, Veselības ministriju un Tieslietu ministriju gan par jaunām specialitātēm, apakšspecialitātēm, papildspecialitātēm un ārstniecības metodēm, gan par mācību programmām, gan par rezidentūru. Šajā jomā mūsu ministrijas ir varen čaklas, jo atrod vietu un laiku desmitiem darba grupu un neskaitāmām viedokļu sarakstēm.
Starpdisciplinārās un problēmu konferences
Lielākais Latvijas Ārstu biedrības darbs tomēr ir viedokļa izstrāde un popularizēšana. Latvijas Ārstu biedrības pārstāvji katru nedēļu vismaz trīs reizes spiesti apmeklēt Veselības ministriju, divas reizes – Saeimas komisiju un apakškomisiju, reizi – Ministru kabinetu. Katru nedēļu kāda valstiska vai nevalstiska organizācija rīko sēdi vai konferenci par vienu vai otru veselības vai veselības aprūpei tuvu stāvošu jautājumu. Lielākoties Latvijas Ārstu biedrības viedokli nosaka valdes sēdes lēmums. Kā rāda pieredze, valdes lēmums vismaz pusē gadījumu nesakrīt ar Veselības ministrijas viedokli, bet Gunta Belēviča ministrēšanas laikā šī nesakritība sasniedza trīs ceturtdaļas gadījumu.
Tomēr ne vienmēr Latvijas Ārstu biedrības valde spēj un drīkst izteikt savu viedokli. Biežāk ir nepieciešams konsultēties ar atbilstošo speciālistu asociāciju, bet nereti – rīkot konferences vai apaļos galdus. Piemēram, šogad esam rīkojuši konferences gan par neatliekamo palīdzību, gan ārstu kļūdu, gan depresijas ārstēšanas problēmām, gan veselīgu uzturu. Šajās konferencēs līdz ar ārstiem allaž uzstājas un debatē arī juristi, finansisti, lauksaimniecības un ekonomikas speciālisti, farmaceiti. Lielu daļu no būtiskām problēmām, īpaši likumdošanā un normatīvo aktu interpretācijā, esam atlikuši uz Latvijas Ārstu kongresu šā gada septembrī.
Ja Latvijas Ārstu biedrība ir organizējusi konferenci, tajā lielākoties kā dalībnieki piedalās ministriju, Saeimas komisiju, dažādu institūciju pārstāvji. Pēc konferences par ārstu kļūdām esam sākuši plašu diskusiju Saeimā un ministrijā par nepieciešamību novērst ārstu kriminālvajāšanu kļūdas dēļ, jo tas liek ārstiem atteikties no sarežģītām manipulācijām, neļauj mācīties no savām un svešām kļūdām – proti, bremzē medicīnas zināšanu apguvi.
Starpdisciplinārās konferences ir Latvijas Ārstu biedrības lepnums un gods. Mūsu konferencēs piedalās un ar priekšlasījumiem uzstājas Latvijas medicīnas izcilākie profesori un docētāji, pazīstamākie speciālisti. Katru reizi ļaujam debitēt kādam jaunākam kolēģim, nevairāmies uzaicināt par lektoriem kolēģus no reģioniem. Pēdējos gados vismaz pusi no starpdisciplinārām konferencēm rīkojam ārpus Rīgas – Liepājā, Daugavpilī, Rēzeknē, Cēsīs, Valmierā, Talsos, Kuldīgā. Lai gan dalībnieku skaits tur ir mazāks nekā mūsu konferencēs Rīgas Stradiņa universitātes aulā un ir grūtāk aizvest ļoti noslogotos profesorus uz vienu lekciju 200 kilometru attālumā, tā turpināsim rīkoties arī turpmāk, jo uzskatām, ka tas ir Latvijas Ārstu biedrības pienākums doties pie kolēģiem, nevis piespiest viņus braukt uz Rīgu. Katru gadu savu konferenču ģeogrāfiju paplašinām, un līdzīgi būs arī šogad – pēc kongresa esam nolēmuši konferences rīkot galvenokārt Latvijas reģionos.
Starpdisciplinārās konferences Ministru kabineta noteikumos ir atzītas par ļoti nozīmīgu tālākizglītības veidu, tāpēc tām ļauj noteikt lielāku sertifikācijai nepieciešamo tālākizglītības punktu skaitu. Latvijas Ārstu biedrības mērķis ir dot iespēju kolēģiem par iespējami nelielu maksu iegūt iespējami kvalitatīvu izglītību, turklāt konferencēs kolēģus arī paēdinām, nodrošinām piekļuvi informācijai un būtiskajām lekcijām interneta vidē arī pēc konferences.
Latvijas Ārstu kongress – lielākais medicīnas notikums Latvijā četros gados
Šogad 21.– 23. septembrī notiks 8. Latvijas Ārstu kongress. Pirms četriem gadiem vismaz vienu no iepriekšējā kongresa norises dienām apmeklēja kopumā četrarpus tūkstoši Latvijas ārstu. Nav pamata domāt, ka šogad šis skaitlis varētu būt ievērojami mazāks. Aicinu visus uz kongresu septembrī – būs noderīgi un interesanti!
Kopš pirmā ārstu kongresa 1989. gadā pagājuši 28 gadi. Izaugusi jauna latviešu ārstu paaudze. Dzīvojam Eiropā un esam Eiropas medicīnas sastāvdaļa. 8. Latvijas Ārstu kongress notiks izstāžu centrā Ķīpsala vienlaikus ar Starptautisko medicīnas aparatūras, instrumentārija un aprīkojuma izstādi Medbaltica 2017 un Latvijas Māsu, vecmāšu un ārstu palīgu 4. kongresu, kā arī zobārstu konferenci.
Latvijas Ārstu biedrības valde aicina Jūs neieplānot 2017. gada septembra otrajā pusē nekādas citas aktivitātes, jo mēs mācēsim noslogot Jūsu darbdienas pilnībā.
Latvijas Ārstu kongress notiek reizi četros gados un ir lielākais medicīnas forums Latvijā, kurā ik reizi (1989., 1993., 1997., 2001., 2005., 2009, 2013. gadā) ir piedalījušies no 2,5 līdz 4,5 tūkstošiem ārstu no Latvijas, kā arī latviešu tautības ārsti no visas pasaules. Sākotnēji tā nosaukums bija Pirmais vispasaules latviešu ārstu kongress, un kongresa rīkošanas ideja nāca no ASV ortopēda profesora Bertrama Zariņa. 1993. gadā kongresu nosauca par Pasaules latviešu ārstu kongresu, bet, sākot ar 2005. gadu, pateicoties medicīnas vēsturnieka Arņa Vīksnas padomam, esam atjaunojuši 20. gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados lietoto nosaukumu – Latvijas Ārstu kongress. Sākotnēji kongresus rīkojām jūnijā, lai apvienotu tos ar kopēju līgošanu, bet pēdējos trīs rīkojam septembrī, kas tomēr zinātnei un izglītībai labāks laiks.
Latvijas Ārstu kongresa mērķis ir dot Latvijas medicīnas profesionāļiem tribīni, lai runātu par Latvijas medicīnas un Latvijas veselības aprūpes situāciju un problēmām, kā arī ārstu, medicīnas māsu, citu medicīnas profesionāļu tiesībām un pienākumiem, vietu sabiedrībā, profesionālām izaugsmes problēmām, medicīnas ētiku, darba kvalitātes rādītājiem un citām situāciju raksturojošām problēmām, skatīt to Eiropas Savienības kontekstā, risināt aktuālus jautājumus savā specialitātē un izteikt priekšlikumus medicīnas attīstībā. Kongresa vēsturiskā nozīme ir tā, ka tajā piedalās tie latvieši un Latvijas augstskolas absolvējušie ārsti, kuri strādā ASV, Lielbritānijā, Zviedrijā, Vācijā, Kanādā, Austrālijā un citās valstīs.
Un tomēr – Latvijas Ārstu kongress lielākoties ir un paliek Latvijā strādājošu ārstu kongress. Tie ir mūsu svētki un mūsu medicīnas attīstības atskaites punkts. Šajā kongresā vadmotīvs atbilstoši profesora Alvila Krama iecerei ir klīniskais gadījums. Mūsu vēlme raudzīties medicīnas problēmās caur klīniskā gadījuma skatpunktu. Šajā žurnāla numurā ir iespējami daudz informācijas par kongresu, taču kongresa rīcības komisija joprojām strādā, diskutē ar iespējamiem lektoriem un sēžu vadītājiem, pieslīpē tēmas un saturu. Mēs augustā un septembrī sūtīsim Jums papildu informāciju, protams, tikai tiem, kas sertifikācijas laikā ir norādījuši to e-pasta adresi, kuru parasti skata un kurai seko.
Es Jūs aicinu arī uz dievkalpojumu Doma baznīcā un ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa – tā ir mūsu vienotība.
Es Jūs aicinu uz Latvijas Nacionālo teātri kopīgai izrādes Klūgu mūks skatīšanai – tas mums šoreiz balles vietā.
Ārstu aptauja, lai labāk saprastu mūsu vēlmes un vajadzības
Gluži kā pirms pagājušā – 7. Latvijas Ārstu kongresa – Latvijas Ārstu biedrība kopā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS rīkos ārstu aptauju par dažādiem mūs visus interesējošiem jautājumiem. Es Jūs aicinu – esiet atsaucīgi! Visām ārstu e-pasta adresēm, kas ir Latvijas Ārstu biedrības rīcībā, tiks nosūtīta aptauja, kuras aizpildīšanai vajadzēs aptuveni 10 minūtes. Aptauja ļaus mums precīzāk argumentēt mūsu pozīcijas pret politiķiem un ierēdņiem.
Tāpat kā citkārt, pirms kongresa tiks uzņemta filma. Šīs filmas var noskatīties Latvijas Ārstu kongresa mājaslapā, un tās, reizi pa četriem gadiem uzņemtas, ļauj mums paskatīties uz atskaites punktiem medicīnas un veselības aprūpes vēsturē. Arī šoreiz filma vairāk taps Latvijas reģionos.
Rūpes par sabiedrības veselību – Latvijas Ārstu biedrības virsuzdevums
Dažādas aptaujas esam veikuši arī iepriekš, mēģinājuši noskaidrot sabiedrības veselības izpratnes aspektus Latvijas iedzīvotājiem. Nekā pārsteidzoša – vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka galvenais spēks sabiedrības izglītošanā veselības jautājumos ir Latvijas Ārstu biedrība, otrajā vietā tiek likti Delfi ar savām substruktūrām, bet pēc tam nāk dažādi veselības izdevumi un kaut kur – arī Veselības ministrija.
Lai kā tas arī liktos, rūpes par sabiedrības veselību visā pasaulē ir nacionālo ārstu organizāciju rūpju pamatā. Kaut politiķi, žurnālisti un ierēdņi pilnā balsī klaigā, ka ārsti neesot ieinteresēti sabiedrības veselībā, jo viņiem, lūk, interesējot slimnieki, patiesībā ir tieši otrādi – tikai ārsti spēj korekti un godīgi mācīt veselības pamatus veselam un slimam cilvēkam, gan vecam, gan jaunam. Par krūts un dzemdes kakla vēzi visvairāk savām pacientēm stāsta ginekologi, bet Ginekologu asociācijas līderes ir lielais rupors visu sieviešu izglītošanā. Mūsu urologi laiž pīlītes nevis pārnestā, bet tiešā nozīmē, vienmēr atkārtojot vīriešiem par uroloģiskās konsultācijas vērtību vecumā pēc 50 gadiem. Mūsu gastroenterologi un dietologi ikdienā cīnās ar saldinātiem dzērieniem, čipsiem un majonēzi, māca lietot šķiedrvielas un pareizus taukus. Mūsu kardiologi rūpējas par sirdi gan no dietologa, gan sporta speciālista skatpunkta. Un tieši tālab, nevis politiķu bezdarbības dēļ Latvijas iedzīvotāji dzīvo deviņus gadus ilgāk nekā 1990. gadā. Guntis Belēvičs izdarīja visu, lai Latvijas iedzīvotāji nesaņemtu veselības izglītību – naudu izdalīja pašvaldībām, kurās par veselību atbild cilvēki, kam par to ir gauži maza jēga. Mūsdienās bukleti, lapeles un lekcijas tukšās zālēs lauku kultūras namā neko nesasniedz. Tātad – vairāk nekā 50 miljoni Eiropas naudas, kas bija paredzēta sabiedrības veselībai, patiesībā ir izmesta vējā. Pašvaldības nopirks PR kompānijas, un tās atbilstoši savai izpratnei par lietām drukās uzsaukumus lokālajās pašvaldības avīzēs, taisīs bezjēdzīgus klipus un izbraukuma ballītes izredzētiem veselības apguvējiem. Tā nu Latvijas Ārstu biedrība turpinās savu iesākto darbu un attīstīs savu platformu Ārsts.lv.
Žurnāls Ārsts.lv, portāls www.arsts.lv, labo padomu cikls Latvijas Radio 2 katru darbdienu plkst. 11.30 un iknedēļas televīzijas raidījums RĪGA TV24 ēterā pirmdienās plkst. 11.00 ar atkārtojumu ceturtdienās 21.00 un sestdienās 19.30
Latvijas Ārstu biedrības platforma Ārsts.lv nozīmē aicinājumu katram ārstam rakstīt žurnālam vai portālam. Gan žurnālā, gan portālā raksts vienmēr tiek papildināts ar ārsta portretu, ko gan lielākoties safotografēju pats – lai būtu līdzība un vienāds fotogrāfa rokraksts.
Mūsu divu gadu pieredze – televīzijas skatītāju skaits aug, portāla lasītāju skaits aug strauji. Aug arī žurnāla Ārsts.lv tirāža, jo mēs to ne tikai pārdodam un ļaujam pasūtināt, bet arī nosūtām ģimenes ārstu praksēm un lauku bibliotēkām.
Mēs vēlamies, lai mūsu kolēģi savu aktualitāti apraksta visai īsi – 5000–10 000 rakstu zīmēs, lai apraksta tēlaini un interesanti. Portāla lasītājiem ir vieglāk sekot un analizēt – un portālā vairāk lasa jaunāku kolēģu rakstus. Savukārt drukātā žurnāla lasītāji ir visdažādākā gadagājuma cilvēki.
Gada balva medicīnā februārī un Gada balva veselības veicināšanā oktobrī
Latvijas Ārstu biedrība divas reizes gadā apbalvo labākos – vienreiz medicīnā un vienreiz – sabiedrības veselībā.
Gada balvu medicīnā patiesībā nosaka mūsu pacienti, kas balso elektroniski un ar vēstulēm.
Gada balvas tiek pasniegtas labākajam ārstam, zobārstam, farmaceitam, ārsta palīgam, medicīnas māsai, vecmātei, funkcionālajam speciālistam, slimnīcai, medicīnas pedagogam, un katru reizi balsošanā piedalās daudzi tūkstoši cilvēku (ir bijis pāri par 10 tūkstošiem). Piemēram, šogad interneta balsojumā par 654 ārstiem un kopumā pusotru tūkstoti medicīnas darbinieku balsojuši daudzi tūkstoši cilvēku pateicībā par palīdzību, atbalstu, zināšanām, mīlestību un cilvēcību. Šie balsojumi nereti papildināti ar cildinošiem stāstiem, mīļu paldies vai cieņpilnu atzinību. Un mēs pamatoti lepojamies ar uzvarētājiem.
Turklāt Ārstu biedrība izraugās Gada cilvēku medicīnā, nosaka Gada slimnīcu, Gada notikumu medicīnā un piešķir balvas par mūža ieguldījumu. Raidījumu par gada balvu medicīnā ik gadu noskatās 200 000 televīzijas skatītāju (es gan nezinu, kā LNT viņus saskaita).
Gada balvu veselībā mēs pasniedzam tālab, ka neviens bez Latvijas Ārstu biedrības lāgā publiski neinteresējas par mūsu kopējo veselību – tīru vidi, tīru ūdeni jūrā un upēs, minerālmēslu un pesticīdu ierobežošanu, tīru un ekoloģisku uzturu, tautas sportu, pacientu organizācijām un pilsoņu iniciatīvām. Mēs dzīvojam uz mazas zemeslodes. Zemeslodes pašreizējo piesārņojumu mēs varam uzskatīt par ķīmisko karu. Gaisa un ūdens piesārņojums daudzviet uz zemeslodes kļūst cilvēkiem bīstams. 2020. gadā pasaules okeānos plastmasas pēc apjoma būs vairāk nekā zivju.
Ja mums ir autobuss, kas smird vai klaudz, mēs varam pārkāpt citā autobusā. Mēs nevaram pārkāpt uz citu zemeslodi, un arī mūsu bērni nevarēs. Pasaulē nav neviena cita, kas cīnīsies par mūsu zemeslodi, kā vien mēs – mediķi. Vienīgie cilvēki uz zemeslodes, kas patiesi cīnās par mūsu planētu, ir ārsti un citi medicīnas darbinieki – viņi to dara vairāk un nopietnāk par biologiem, fiziķiem, kur nu vēl juristiem vai politiķiem.
Ja globālā temperatūra pieaugs par 2 grādiem, ūdens līmenis celsies par 4–6 metriem. Tad Ziemeļblāzmas pils atradīsies uz salas. Ja izkusīs visi Arktikas un Antarktīdas ledāji, ūdens līmenis celsies par 20 metriem. Zem ūdens būs ne tikai Rīga, bet arī visa Zemgale.
Latvijas Ārstu biedrība cenšas rīkot savu gada balvu veselībā ar mērķi – lai mums izdodas zemeslode, kurā ne tikai mēs, bet arī mūsu bērni varēs nodzīvot dzīvi! Lai mums izdodas zemeslodes viedokļa paudēji, kuri ne tikai grib miljonus nopelnīt, bet arī par zemeslodi parūpēties. Lai mums nebūtu kara un terorisma! Lai mums izdodas cīņa pret globālo sasilšanu un pret globālo piesārņošanu. Esam apbalvojuši atkritumu apsaimniekotājus un ūdens attīrītājus, CSDD par ieguldījumu satiksmes drošībā, dažādus tautas sporta organizatorus, bioloģiskā uztura ražošanas zemnieku saimniecības, biologus un ģeogrāfus, zaļākās pašvaldības. Jūs mēs aicinām sūtīt priekšlikumus par tiem, kas būtu pelnījis tikt apbalvots par sabiedrības veselības veicināšanu.
Ilmāra Lazovska balva kā augstākais kolēģu novērtējums
Katru gadu Latvijas Ārstu biedrība organizē balsojumu starp kolēģiem, lai piešķirtu Ilmāra Lazovska balvu. Balsojums notiek divās starpdisciplinārās sēdēs – vienā, kas notiek Rīgā, un vienā, kas notiek reģionā. Balsis tiek summētas, un starp 5–6 pretendentiem izvirzīts cienījamākais, godājamākais kolēģis. Pērn Ilmāra Lazovska balvu ieguva profesors Gustavs Latkovskis. Šogad balsojums ir noticis, un man uzvarētājs ir zināms. Uzreiz piebildīšu, ka Jūsu balsojums man bija neliels pārsteigums.
Tātad Latvijas Ārstu kongresā pasniegsim Ilmāra Lazovska balvu kādam ļoti cienījamam Latvijas profesoram, par ko Jūs – konferenču klausītāji – esat nobalsojuši.
Kolēģi! Rakstiet žurnālam Latvijas Ārsts – ārstiem – Jūsu kolēģiem. Nekautrējieties rakstīt, pat ja Jums nav šāda pieredze – Jums taču ir interesanti klīniski gadījumi!
Kolēģi! Rakstiet veselības žurnālam Ārsts.lv – tas ir žurnāls pacientiem. Jums taču ir sakrājies sakāmais, ko Jūs vēlaties saviem pacientiem pateikt.
Latvijas Ārstu biedrība atbalsta savus kolēģus – streikojošos ģimenes ārstus un vēl viņiem izturību un spēku. Mūsu kolēģi – ģimenes ārsti – ir radījuši precedentu, uzņemoties izteikt visu mediķu sāpi par ilgstošo Saeimas un valdības nevēlēšanos risināt veselības aprūpes finansējuma jautājumu. Ģimenes ārstu streiks un Latvijas ārstu, medicīnas māsu, ārstu palīgu un vecmāšu atteikšanās strādāt normālo pagarināto darba laiku, kā arī iespēja, ka neatliekamās palīdzības mediķi jūlija beigās varētu strādāt tikai pusslodzi, slimnīcu pārslodze un personāla trūkums – tas viss ir nihilistiskās vai arogantās attieksmes rezultāts. Pavisam drīz mēs būsim situācijā, kad medicīnas māsa, ārstu palīgs un vecmāte būs zudusi kā profesija. Jau tagad personāla trūkuma dēļ medicīnas iestādēs tiek atliktas medicīniskas manipulācijas. Latvijas Ārstu biedrības valde atbalsta savus kolēģus un ģimenes ārstu izvirzītās prasības un aicina valdību pēc iespējas ātrāk korektu sarunu veidā rast risinājumu prasībām, kā arī 22. jūlijā pieņemt likumdošanas aktus par nodokļu reformu kā garantiju veselības aprūpes finansējumam, sākot no 2018. gada.