Jaunumi

Ārstiem un medicīnas iestādēm parakstīt līgumu par e-veselību pašreizējā redakcijā ir neiespējami. Līgumu, tāpat kā e- veselību, ir radījuši cilvēki, kas dzīvo citā pasaulē un staigā ar galvu uz leju. Vai nu Veselības ministrija un Nacionālais veselības dienests cilvēciski pārstrādās līgumu un ārsti to labprāt parakstīs, vai sistēma netiks iedzīvināta un nebūs arī nākamgada līgumu par primārās aprūpes finansējumu.

Šobrīd, lai izrakstītu vienu recepti ar murgaino e-veselības programmatūru, ārstam minimāli patērējamais laiks ir 3 minūtes 15 sekundes. Ja ārsts mēģina izrakstīt oficiāli (aptiekā) sagatavojamas zāles, šis laiks ir aptuveni 8 minūtes (ar roku uz veidlapas-1 minūte 30 sekundes). Tas nav tādēļ, ka ārsti nevēlas izrakstīt e- receptes. 60% Latvijas ārsti to dara ar citām- loģiskām programmatūrām. Vienkārši pašreizējā attīstības posmā e- veselība ir brāķis. Latvijas Ārstu biedrības viceprezidente ģimenes ārste Ilze Aizsilniece dienā vidēji izraksta 88 receptes. Ja viņa sāktu tūlīt pilnā apjomā lietot e- recepti, šo recepšu izrakstīšana viņai prasītu 288 minūtes jeb 4 stundas 48 minūtes.
Šobrīd, lai izrakstītu vienu murgaino darba nespējas lapu optimālajā variantā (īss pacienta vārds, uzvārds, slimības lapas iemesls ir trauma), ārstam minimāli patērējamais laiks ir 3 minūtes 30 sekundes. Ārsti šim darbam vidēji patērētu 8 minūtes. Gripas epidēmijas laikā ģimenes ārsts vidēji izraksta vai pagarina 30 darba nespējas lapas. Lai izrakstītu šīs darba nespējas lapas ārstam jāpatērē 4 stundas.

Lai ieviestu e-veselību, ārstam no decembra jāpieslēdzas 11 reģistriem (drīz būs arī 12 reģistrs) un ziņas par pacientu var būt jāievada pat vairāk nekā vienā reģistrā. Protams, ārsti ļoti bieži ir uzticējuši to darīt māsām vai reģistratoriem, bet lielās ārstniecības iestādēs to dara speciāli apmācīti cilvēki. Šos reģistrus vairāk kā 70% ārstu jau šobrīd aizpildīja elektroniski, bet ar piemērotām, veiksmīgi strādājošām programmām. Pagaidām nevienam man pazīstamam ārstam pie reģistriem ar e- veselību pieslēgties nav izdevies, un nav ne mazāko ilūziju, ka šo funkciju 1. decembrī varēs veikt. Tomēr, pieņemot optimālo versiju, katra pieslēgšanās prasīs 3-5 minūtes. Vai varēs pieslēgties māsa vai reģistrators – nezina neviens. Neviens pagaidām nenojauš, cik laika prasīs ārstam šīs informācijas ievade, vai un kā šī informācija tiks verificēta un precizēta tajos gadījumos, ja datu ievadē būs gadījusies kļūda. Bet kļūdas sniedzot informāciju reģistriem mēdz gadīties, un tās noteikti gadīsies arī turpmāk. Neviens pagaidām nevar atbildēt, vai tas radīs vai neradīs datu kvalitātes problēmas.
Šobrīd visi, kas mēģinājuši strādāt e- veselībā uzrāda vēl daudz sliktākus rezultātus, jo jaunā e- veselība vienkārši ir bezcerīgs veidojums un gļuko. Arī ārstu (īpaši jauno) vidū ir virkne kolēģu, kas prasmīgi darbojas internetā, bet viņiem nav izdevies bez sistēmas brāķiem veiksmīgi atrisināt e- veselības problēmas. Ja ārstam e- veselības aizpilde aizņems vairāk par 6 stundām dienā, pacients ar ārstu vairs nesarunāsies nekad.

Lattelekom izveidotais portāls, kurā paredzēts strādāt, pagaidām nav savietots ar programmām, ar kurām ikdienā strādā ārsti (vairāk kā puse Latvijas ārstu jau šobrīd dokumentus aizpilda digitāli). Taču interfeiss, ar kuru portāls varētu būt saistīts ar šīm programmām, nav pat redzēts, to sola uz novembra beigām. Savukārt līgumā ārstu spiež noteikt, kādā vidē viņš strādās, kaut jauno vidi viņš vēl nav pat redzējis.
Līgums ar Nacionālo veselības dienestu būtu jānoslēdz tūlīt. Līgumā paredzēts, ka visa atbildība pret Lattelekom un pacientu gulstas tikai uz ārstu – vēl vairāk: “rupjas un vieglas neuzmanības gadījumā” pret ārstu civiltiesiski var vērsties veselības dienests, pacienti un trešās puses. Savukārt e-veselības izstrādātājiem, kas notrallinājuši 14 miljonus, radījuši brāķi,- atbildības nekādas.
Pilnīgi neskaidrs ir gadījums, kas notiek, ja ārsts saslimst, bet viņu jāaizvieto citam kolēģim. Sanāk, ka ar visiem pacientiem jāslēdz līgumi par piekļuvi e- veselībai. Aizvietotājam ārstam dienā būs 20-40 sveši pacienti, kuru e-veselības apstrāde ir radīta tā, lai to nevarētu izpildīt neviens un nekad. Vēl kāds aspekts, kas baida ārstus, līgumu slēdzot: pacienta dati par viņa slimībām kļūs pieejami ļoti plašam (iestāžu) personu lokam, kurām likums nodot informāciju aizliedz. Šķiet, par grēkāžiem atkal tiks padarīti ārsti.

Latvijas Ārstu biedrība un Latvijas Ģimenes ārstu asociācija nav pret e- veselību. Vēl vairāk- mēs uzskatām, ka e- veselību var ieviest, tikai ar to strādājot un kļūdas labojot. Līdz šim e- veselības ieviesēji bija pārgudri un uzskatīja, ka viņiem nav ar ārstiem (proti, sistēmas lietotājiem) jārunā. Jārunā būs, kļūdas būs jālabo.

Ko Latvijas Ārstu biedrība ieteikusi Veselības ministrijai? Pirmkārt, rīkoties pakāpeniski. E- receptes ieviešanu sākt ar valsts kompensējamajiem medikamentiem- par tiem tiek maksāta nodokļu maksātāju nauda, un lielāks caurspīdīgums (īpaši pēc Gunta Belēviča reformām farmācijas jomā, paralēlo importu un paralēlo eksportu) mums visiem ir nepieciešams. Tikai tad, ja e- recepšu uzskaites sistēma sāks darboties, mēs redzēsim: kā notiek kompensējamo medikamentu plūsma. Vismaz šobrīd rodas iespaids, ka valsts institūcijās ir cilvēki, kas dara visu, lai sistēma šajā jomā nekļūtu caurspīdīga.
Mēs kopā aicinātu visus ārstus pakāpeniski pāriet uz receptūras zāļu izrakstīšanu elektroniski iespējami ātrā laikā (jau pirmajā mēnesī vismaz 20% recepšu zāļu izrakstīt digitāli). Tikai strādājot var labot programmatūras kļūdas.

Domājam, ka gada laikā izdosies pāriet arī uz bezreceptūras zāļu izrakstīšanu elektroniski. Bet Latvijas Ārstu biedrība neredz ne mazāko iemeslu visu to veikt no 1. decembra agra rīta 100% apjomā bez iepriekšējas apmācības un ar kļūdainu programmatūru.
Vēl daudz vairāk problēmu būs ar elektronisko darba nespējas lapu ieviešanu. Skaidrs, ka sākumā tās netiks savietotas ar reģistriem (psihisko slimību reģistrs, onkoloģisko slimību reģistrs un diabēta reģistrs jau pēc definīcijas ir veidoti pilnīgi atšķirīgi un prasa atsevišķu pieeju). Ir skaidrs, ka Latvijā “kritīsies saslimstība” ar vēzi, diabētu un psihiskām slimībām, jo šie reģistri netiks pareizi aizpildīti.

Latvijas Ārstu biedrības priekšlikums ir- novērst “noklusēšanu” par e- veselības kļūdām, pārtraukt vainot ārstus par to, ka viņi nevēlas strādāt ar brāķi (14 miljoni notrallināti par programmatūru, kuras vairāki neatkarīgi eksperti novērtējuši summā ap 100 000 eiro). Mēs aicinām sanākt vienā telpā (piedāvājam- Ārstu biedrībā) Ministru kabineta, Vides un reģionālās ministrijas, Finanšu ministrijas, Veselības ministrijas pārstāvjus, ārstus un e- veselības izstrādātājus, un visiem kopā iepazīties ar šo sistēmu. Citādi publiskajā telpā tiek vaina nogāzta tikai uz ģimenes ārstiem. Bet ko darīs speciālisti, par kuriem līgumsaistības parakstījušas slimnīcu un iestāžu vadītāji, kuriem arī no 1. decembra visas būs receptes un darba nespējas lapas jāizraksta elektroniski, un kas to pat vēl nenojauš? Viņi vēl pat nav redzējuši programmatūru, kurā nāksies strādāt. Ko darīt vai kurš būs vainīgs, ja e- darba nespējas lapa nedarbosies, bet papīra forma būs likvidēta kā suga. Pacientam būs neattaisnots kavējums? Atkal Veselības inspekcija sodīs ārstu?

Latvijas Ārstu biedrība nepiekritīs nekādam kompromisam ar Veselības ministriju un Nacionālo Veselības dienestu, ja netiks paredzēts moratorijs attiecībā uz kļūdām e- veselības dokumentu ieviešanā vismaz 2 gadu garumā. Vienkārši- sistēma radīta tik murgaini, ka kļūdas ir garantētas. Un, ja šīs kļūdas Veselības inspekcija izmantos kā ieroci, lai nepārtraukti sodītu un mocītu ārstus, tad jāuzskata, ka Veselības aprūpes sistēma viedā Veselības ministrijas vadībā ir sabrukusi.

Atgādināsim Ministru kabinetam un Veselības ministrijai, ka ministrijai 1. novembrī būtu MK jāatskaitās par pilotprojekta rezultātiem, bet pilotprojekta realitātē nav bijis. Šoreiz bumba ir ministrijas pusē. Vai nu savu izstrādāto “roku laušanas” līgumu ministrija labos, sēžot pie kompromisu galda⨳, vai Latvijas valsts zaudēs nopļeckātos e- veselības ieviešanas miljonus un situācija ar tālāku sadarbību starp Nacionālo veselības dienestu un ārstu praksēm kļūs neiespējama.
⨳ brīdī, kad vēstule bija uzrakstīta un gatava izsūtīšanai, kļuva zināms, ka kompromisu galds pie ministres Andas Čakšas jau saklāts uz rītdienu.

Pēteris Apinis,
Latvijas Ārstu biedrības prezidents

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas 24.10. 2016. vēstuli Nr. 88 „Atzinums par noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 11.marta noteikumos Nr.134 “Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu”” (VSS-957) un noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 15.septembra noteikumos Nr.746 “Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība””(VSS-956)”, kura ir nosūtīta adresātiem – Ministru kabinetam, Veselības ministrijai, Tieslietu ministrijai, Labklājības ministrijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai  un NVD

Vēstule:
1.lpp.
2.lpp
3.lpp.

E-veselības likstas: Ārsts bez iespējām palīdzēt

www.diena.lv

Ģimenes ārstu asociācija atsakās no e-veselības sistēmas izmantošanas.

www.apollo.lv

Ārpusrīgas slimnīcās kvotas beigušās jau septembrī, apmaksāti pakalpojumi nav pieejami

www.nra.lv

Dalai Lama, pašmāju politiķu draudzība ar Ķīnu un globālā sasilšana

Rīgā šobrīd viesojas un lekcijas lasa Viņa Svētība Tenzin Gjatco, ko visa pasaule pazīst kā Tibetas garīgo līderi četrpadsmito Dalai Lamu. Kā allaž, kad Dalai Lama viesojas kādā no Eiropas valstīm, oficiālās Ķīnas amatpersonas publiski izrāda savu nepatiku, bet čaklākie politiķi draudzīgā korītī piebalso oficiālajam negatīvajam Ķīnas viedoklim. Lielākoties tie ir politiķi, kas jau aizvesti vai cer tikt aizvesti ekskursijā uz Ķīnu. Šīs politiķu ekskursijas par politiskām vizītēm nevar uzskatīt– vienkārši Ķīna nesaprot tādus lielumus kā Latvijas iedzīvotāju skaits.

Distancējoties no politikas Himalaju liktenis mums ir ļoti nozīmīgs. Globālā sasilšana nozīmē sniega un ledus pārmēra kušanu ne tikai Ziemeļpolā un Antarktīdā, bet arī Himalajos, ko varētu uzskatīt par trešo pasaules ledus cepuri.

Lielā mērā ekoloģisko katastrofu Himalajos nosaka Ķīnas attieksme pret Tibetu, kas lielā mērā atgādina iebrucēju attieksmi pret okupēto teritoriju. Ķīna pilnībā Tibetu anektēja 1959. gadā, kad pēc Ķīnas komunistu veiktās tibetiešu sacelšanās apspiešanas Dalai Lama bēga pāri Himalajiem uz Indiju, kur šobrīd Indijas pilsētā Daresalmā strādā Tibetas trimdas valdība.

Ekoloģisko katastrofu lielā mērā noteica koku izciršana ielejās un Himalaju piekalnēs, ko rūpnieciskos nolūkos Ķīna veica jau pagājušajā gadsimtā. Savukārt pēdējos gadu desmitos Himalajos notiek liela rūpnieciska Ķīnas invāzija, tiek iegūti minerāli, izrakteņi, celtas ražotnes. No Ķīnas Tibetā ieplūst iedzīvotāji, kas nerunā tibetiešu valodās, nezin tibetiešu kultūru un nekādā gadījumā nerūpējas par Tibetas ekoloģiju. Tā Tibetas galvaspilsēta Lhasa strauji pieaugusi no 100000 iedzīvotājiem līdz 300000, bet etnisko tibetiešu skaits pilsētā pat ir samazinājies. Jaunu augstkalnu dzelzceļa līniju un autobāņu celtniecība industrializē un vienlaikus noplicina Tibetu.

Neierasti straujā ledus kušana, kas Himalajos tiek novērota pēdējos 50 gadus ir izveidojusi septiņus jaunus augstkalnu ezerus. Vēsturiski Himalajos bijuši 8 ezeri, bet šobrīd jau augstumā no 4069 līdz 5252 metriem virs jūras līmeņa atrodas 15 lielas ūdenskrātuves un nedaudz zemāk– 2400 šļūdoņu ezeri.

Protams, varam jau mēs izlikties nedzirdam to, ko saka Dalai Lama– Himalaju ledus cepures kūst ātrāk nekā citi zemeslodes ledāji. Varam jau neievērot ziņas, ko zinātnieki prezentēja pērn Parīzes klimata konferencē– ledāji Himalajos izkusīs 50 gadu laikā, ja globālā sasilšana turpināsies iepriekšējā tempā. Varam jau nepamanīt to, ka no šiem ledājiem ūdeni ņem 1.3 miljardi cilvēku– Himalaju kalni stiepjas 2400 kilometru garumā cauri Pakistānai, Indijai, Ķīnai, Nepālai un Butānai. Bet Himalaju ledājos sākas deviņas Āzijas lielākās upes, kuras ir galvenais Āzijas saldūdens avots.

Eiropā tas nozīmē vienkāršu atziņu– nākošās bēgļu straumes mums nāks no Pakistānas, Indijas, Afganistānas.

Dalai Lamas vizīte Latvijā ir īstais brīdis apdomāt ne tikai okupētu tautu likteņus, bet arī visas Zemeslodes klimata krīzi, un ne tikai apdomāt, bet sākt rīkoties, kā mums paģēr Parīzes klimata konferences nolīgumi.

Pēteris Apinis

Latvijas Ārstu biedrība trešdien, 5. oktobrī, organizēja diskusiju par Veselības ministrijas ieceri Latvijā atjaunot Valsts patoloģijas centru, kas nodrošinās slimību, tai skaitā onkoloģisko, personificētu diagnostiku.

Diskusijā piedalījās gan topošā centra atjaunošanas projekta īstenotāji no Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas, gan potenciālie sadarbības partneri un pakalpojumu saņēmēji – nacionālo, reģionālo un privāto laboratoriju pārstāvji, kā arī slimnīcu, universitāšu un Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra pārstāvji.

Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents Māris Pļaviņš, atklājot diskusiju, atzina, ka patoloģijas jomas nozīmīgums aizvien palielinās, jo, balstoties uz patologa slēdzienu, tiek izvēlēta vispiemērotākā ārstēšanas metode. Veselības aprūpē aizvien lielāka loma ir personificētai diagnostikai, kam ir izšķiroša nozīme ārstniecības izmaksu samazināšanā, jo samaksa notiek tikai par efektīvu terapiju.

Valsts patoloģijas centra projekta vadītājs, profesors Sergejs Isajevs iepazīstināja ar centra atjaunošanas vīziju, kuras pamatā ir finansiāli neatkarīgas institūcijas izveidošana patoloģijas jomas modernizācijai un reģionālās konkurētspējas palielināšanai, kas balstītos uz izmeklēšanas procedūru standartizāciju, automatizāciju, digitālās patoloģijas ieviešanu un jaunu izmeklējuma metožu ieviešanu. Atjaunotais centrs darbotos kā atvērta tipa organizācija, radot iespējas citām Latvijas ārstniecības, izglītības, zinātnes institūcijām un biznesa struktūrām. Prof. S.Isajevs atzina, ka tiek apsvērta iespēja centrā ieviest jaunākās paaudzes gēnu sekvencēšanas tehnoloģijas, kļūstot par Baltijā pirmo centru ar šādu pakalpojumu piedāvājumu.

Centra projekta vadītājs uzsvēra, ka centra darbība iecerēta klīniskajā, izglītības un zinātniskajā virzienā, kā arī plānots izveidot vienotu patoloģijas datu bāzi un kļūt par starptautisku references laboratoriju. Atjaunojamā centra daudzpusība ļautu veiksmīgi attīstīt eksporta pakalpojumus, it sevišķi uz Skandināvijas valstīm. Tā dotu iespējas Latvijas un ārvalstu studentu, rezidentu un doktorantu modernā patoloģijas izglītošanā, kā arī pavērtu ceļu gan uz vietējiem, gan starptautiskiem zinātnes un inovāciju projektiem.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes loceklis, profesors Viesturs Boka norādīja, ka šāda centra atjaunošana ļautu valstij visus nepieciešamos modernos izmeklējumus veikt Latvijā. Šobrīd valsts ik gadu tērē aptuveni 1,2 miljonus eiro dažādu izmeklējumu apmaksai ārvalstu laboratorijās. Šos līdzekļus būtu iespējams novirzīt Latvijas patoloģijas ekspertu darba apmaksai.

Latvijas Ārstu biedrība piekrīt, ka, izveidojot valstī vienotu patoloģijas dienestu, tas nodrošinātu visiem Latvijas iedzīvotājiem vienādas kvalitātes pakalpojumu neatkarīgi no dzīvesvietas atrašanās. Lai maksimāli efektīvi varētu strādāt un sadarboties ar ārstniecības, izglītības, zinātnes institūcijām un biznesa struktūrām, Valsts patoloģijas centram vajadzētu būt finansiāli neatkarīgai institūcijai. Sākotnējie aptuvenie aprēķini liecina, ka nepieciešami aptuveni 2 miljoni eiro pataloģijas centra darbības sekmīgai uzsākšanai 2017. gadā.

Diskusijas dalībnieki aicina Veselības ministriju 2017. gada budžetā no onkoloģijas slimību diagnostikas un ārstēšanas uzlabošanai ieplānotajiem līdzekļiem rezervēt nepieciešamo summu centra darbības nodrošināšanai.