Jaunumi

Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas, Latvijas Vecmāšu asociācijas, Latvijas Jauno ārstu asociācijas, biedrības “Papardes zieds”, biedrības “Centrs MARTA” un Latvijas Pacientu organizācijas tīkla pārstāvji vēršās pie Veselības ministrijas, Finanšu ministrijas, Labklājības ministrijas un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas ar aicinājumu paredzēt finansējumu atbilstošu kontracepcijas līdzekļu nodrošināšanai visām Latvijas jaunajām sievietēm vecumā līdz 25 gadiem.

Atbildīgajām ministrijām nosūtītajā vēstulē, organizācijas ir aktualizējušas problēmsituācijas saistībā ar iedzīvotāju reproduktīvo veselību Latvijā, īpašu uzmanību vēršot nepilngadīgo jauniešu veselībai, vēršot uzmanību uz to, ka Latvijā ir vislielākais nepilngadīgo grūtnieču skaits Baltijas valstīs. No tām aptuveni 100 nepilngadīgās jaunietes katru gadu piedzemdē, bet 30% no visām grūtniecēm veic mākslīgo abortu. Piemēram, 2022. gadā abortu 15 – 17 g. v. grupā veica 46 reizes, bet 18 – 19 g. v. grupā – 158 reizes, 7 gadījumos meitenes bija jaunākas par 14 gadiem[1]. Ievērojamais abortu skaits var negatīvi ietekmēt spējas radīt pēcnācējus turpmākajos dzīves gados. Savukārt, 2022. gadā sievietēm līdz 17 gadu vecumam piedzima 94 bērni (93 dzīvi dzimušie), bet 18-19 gadu vecumā – 313 (310 dzīvi dzimušie)[2].

Nepilngadīgo grūtniecība saistās ar daudziem nopietniem sarežģījumiem, kas rada ievērojamus papildus izdevumus veselības aprūpei:

1. jaundzimušo mirstība (par 60% augstāks jaundzimušo mirstības rādītājs nekā mātēm virs 24 gadu vecuma);
2. veselības nevienlīdzība (veselības pakalpojumu nepieejamība, zems izglītības līmenis, slikta veselība pirms grūtniecības u.c.);
3. slikta seksuālā veselība (STS, neauglība, mazāk par 1 gadu starp grūtniecībām u.c.);
4. slikta emocionālā labklājība un psihiskā veselība (3 reizes lielāks pēcdzemdību depresijas risks, slikta mentālā veselība 3 gadus pēc bērna piedzimšanas, zems pašnovērtējums u.c.).

Šī situācija ir saistīta ar nepietiekamajām zināšanām par reproduktīvo veselību (un zemo veselībpratību kopumā[3]), kā arī faktu, ka jauniešiem nav iespējams iegādāties nepieciešamos kontracepcijas līdzekļus.

2023. gada pētījums par Latvijas iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvās veselības ietekmējošiem faktoriem un paradumiem atspoguļo, ka:

1. prezervatīva lietošana seksuāli aktīvu 15 gadu vecu pusaudžu vidū samazinās,
2. pārtrauktais dzimumakts ir otra biežākā kontracepcijas metode iedzīvotāju vidū, un šīs metodes lietošana pusaudžu vidū manāmi palielinās,
3. pirmās dzimumattiecības bieži vien netiek plānotas, un to laikā vairums nav domājis par izsargāšanos un faktu, ka var iestāties grūtniecība,
4. visbiežākie neplānotas grūtniecības iemesli 15 – 24 gadus vecu iedzīvotāju vidū ir: kontracepcijas nelietošana, kļūme kontracepcijas lietošanā un nepareizi izvēlēts izvēlēts kontracepcijas veids,
5. vidējā summa mēnesī, ko iedzīvotāji tērē pretapaugļošanās līdzekļu iegādei, ir 5,50 eiro. Tas nozīmē, ka vismaz puse no iedzīvotājiem pretapaugļošanās līdzekļu iegādei naudu netērē.

Valstīs ar zemāko nepilngadīgo grūtnieču skaitu veiksmīgi tiek realizēti dažādi prevencijas pasākumi, tai skaitā pieejama bezmaksas kontracepcija un ļoti agrīni pieejama bezmaksas kontracepcija nepilngadīgajām jaunietēm, kurām jau iestājusies grūtniecība (uzreiz pēc dzemdībām vai grūtniecības pārtraukšanas).

Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.- 2027. gadam konstatēts, ka Latvijas sabiedrībā ir salīdzinoši zema izpratne par seksuālo un reproduktīvo veselību un ir nepieciešams rast iespēju nodrošināt valsts apmaksātas grūtniecības aprūpes pakalpojumus un kontracepcijas pieejamību sociālās atstumtības riskam pakļautajām sievietēm.

Mūsu valsts prioritāte ir katra jaunā sieviete, nediskriminējot arī tās, kuras jau reiz ir pārtraukušas grūtniecību.

Arī Centrā MARTA arvien biežāk vēršas sievietes, kuras cieš no savu partneru vardarbības grūtniecības laikā, kā arī sievietes, kurām grūtniecība iestājusies seksuālās vardarbības rezultātā. Kontracepcijas pieejamība un sabiedrības informētības uzlabošana par reproduktīvo veselību, dzimumu līdztiesību un piekrišanu varētu ilgtermiņā novērst šādas traģiskas situācijas.

Pēc 2022. gada statistikas datiem, Latvijā  ir  93009 sievietes vecumā no 15 – 25 gadiem. Attiecīgi 36 562 (15 – 18 g.), 56447 (19 – 25 g.).

Lai nodrošinātu kontracepciju visām jaunajām sievietēm vecuma grupā no 15 – 25 gadiem, un kam kontracepcija būtu nepieciešama, veselības budžetā būtu jāparedz ap 2.6 miljoniem eiro.

[1] Centrālā statistikas pārvalde. https://statistika.spkc.gov.lv/pxweb/lv/Health/Health__Mates_berna_veseliba/MCH050_Aborti_vecums_veidi.px/table/tableViewLayout2/

[2] Centrālā statistikas pārvalde. https://statistika.spkc.gov.lv/pxweb/lv/Health/Health__Mates_berna_veseliba/MCH030_dzemdibas_jaundz_mates-vec_regioni.px/

[3] Gatulytė I, Verdiņa V, Vārpiņa Z, Lublóy Á. Level of health literacy in Latvia and Lithuania: a population-based study. Arch Public Health. 2022 Jul 11;80(1):166. doi: 10.1186/s13690-022-00886-3. PMID: 35820958; PMCID: PMC9275389.

Latvijas Ārstu biedrība, kopā ar virkni nozares profesionālām organizācijām – Latvijas Māsu asociāciju, Latvijas Vecmāšu asociāciju, Latvijas Ārstniecības Personu Profesionālo Organizāciju Savienību, Latvijas Ģimenes ārstu asociāciju, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāciju, Latvijas Jauno ārstu asociāciju, Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociāciju, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociāciju un LR VM Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, ir nosūtījuši vēstuli Iekšlietu ministram R.Kozlovskim, Tieslietu ministrei I.Lībiņai-Egnerei un Veselības ministram H. Abu Meri, aicinot būtiski pastiprināt atbildību par uzbrukumiem ārstniecības personām un aicina rosināt grozījumus Krimināllikumā, nosakot kriminālatbildības piedraudējumu par uzbrukumu ārstniecības personai.

Latvijas ārstniecības personu profesionālās organizācijas vēstulē pauž bažas par pieaugošo agresiju pret mediķiem. Bieži pacienti un viņu pavadošās personas savu neizpratni par ārstniecības iestādē notiekošo risina agresīvā veidā, kā rezultātā ārstniecības personas, pildot savus darba pienākumus un rūpējoties par ikviena pacienta veselību, saskaras ar vardarbību ikdienas darbā.

Latvijas Ģimenes ārstu asociācija, kas apvieno lielāko daļu Latvijas ģimenes ārstu, ir aptaujājusi savus biedrus un veiktās aptaujas dati ir graujoši – 80 % no aptaujātajiem ģimenes ārstiem ir atzinuši, ka savā praksē ir piedzīvojuši draudus, vajāšanu, emocionālu vai fizisku vardarbību no pacientiem vai viņu tuviniekiem. No tiem 85% ir saņēmuši mutiskus draudus, 23 % rakstiskus draudus, fizisku vardarbību ir piedzīvojuši 6% aptaujāto, bet lielākais skaits – 63% ir piedzīvojuši emocionālo vardarbību. Un tikai 24% no šiem vardarbības gadījumiem pacientiem ir bijušas organiskas vai psihiskas saslimšanas, kuras varētu izskaidrot šādu rīcību.

Tikai 12% no aptaujātajiem ģimenes ārstiem, kas savā praksē ir piedzīvojuši jebkāda veida draudus un vardarbību no pacientiem un viņu tuviniekiem, ir atzinuši, ka vērsušies pēc palīdzības, bet 36% atzinuši, ka nekur pēc palīdzības nav vērsušies (atlikušie 52% cietušo uz šo jautājumu nav atbildējuši). Tikai deviņos gadījumos ģimenes ārsts ar iesniegumu ir vērsies tiesībsargājošās iestādēs.

Latvijas Jauno ārstu asociācijas veiktajā aptaujā, kurā aptaujāti 268 respondenti, 15.3% no jaunajiem kolēģiem norādīja, ka ir saskārušies ar fizisku vardarbību savās darba vietās no pacientu vai pacientu radinieku puses. 

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests ir aktualizējis jautājumu saistībā ar darba drošības jautājumiem, kas saitīti ar uzbrukumiem un draudiem neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādēm, kuras sastāvā ir ārstniecības persona, medicīnas asistents un operatīvā medicīniskās transportlīdzekļa vadītājs.

Dienesta kā darba devēja ieskatā ir būtiski risināt jautājumu par darbinieku aizsardzības pasākumu stiprināšanu, jo gadījumi, kad NMP brigāžu darbinieki izsaukumu izpildes laikā nonāk apdraudējuma situācijās pacientu vai klātesošo agresīvās uzvedības dēļ, kļūst arvien biežāki un ar nopietnākām sekām. Šo uzbrukumu negatīvā un būtiskā ietekme izpaužas gan darbinieku veselības un dzīvības interešu apdraudējumā, gan apgrūtina Dienesta funkciju izpildi, gan rada finanšu zaudējumus valstij.

Dienests arī norāda, ka vidēji dienā ir trīs izsaukumi, kad brigādes darbinieki sastopas ar agresīviem pacientiem vai apdraudējuma situāciju.

Latvijas ārstniecību profesionālās organizācijas, izprotot nepieciešamību veikt skaidrojošo darbu, informēt ne tikai savus biedrus, bet visas nozares pārstāvjus, organizēs diskusijas un apmācības veidos par dažādām iespējām, kā aizsargāt savas tiesības, kur jāvēršas vardarbības gadījumā. Tomēr nepārprotami ir secināms, ka esošais tiesiskais regulējums ir nepietiekams ārstniecības personu aizsardzībai.

Esošajā tiesiskajā regulējumā ārstam nav iespēju atteikties no turpmākās vardarbīga pacienta ārstēšanas. Ārstniecības likuma 42.pantā tiesības atteikties no pacienta turpmākas ārstēšanas ir noteiktas tikai gadījumos, kad pacients neievēro noteikto režīmu, nepilda ārstniecības personu norādījumus vai apzināti kaitē savai veselībai un šādā veidā tieši ietekmē konkrētās slimības ārstēšanu. Un arī šāda atteikšanās ir ierobežota ar nosacījumu, ka pacienta dzīvība nav apdraudēta.

Ārstniecības likuma 47.pants nosaka ārstniecības personas tiesības atteikt pirmo un neatliekamo medicīnisko palīdzību tikai pie nosacījuma, ka tiek apdraudēta ārstniecības personas pašas dzīvība, vai arī, ja ārstniecības persona to nespēj veselības stāvokļa dēļ.

Ir būtiski pārskatīt minēto regulējumu, nolūkā aizsargāt ārstniecības personas no agresīviem un vardarbīgiem pacientiem.

Latvijas ārstniecību profesionālo organizāciju ieskatā nepieciešams būtiski pastiprināt atbildību par uzbrukumiem ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes darbiniekiem, kuri nav ārstniecības personas (neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes medicīnas asistents vai operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājs), kad tās pilda savus profesionālos pienākumus. Iespējams, kriminālatbildības noteikšana par šāda veida rīcību, kaut daļēji atrisinātu situāciju ar pieaugošo agresivitāti. Apzināšanās par neizbēgamu sodu lielāko daļu agresīvo pacientu noteikti atturētu no nepārdomātas un agresīvas rīcības.

Veselības aprūpe ir svarīga valsts drošības sastāvdaļa. Nav pieļaujams ka jau tā sarežģītos ģeopolitiskos apstākļos, kad veselības aprūpei netiek piešķirts pietiekami daudz valsts budžeta līdzekļu, ārstniecības personām jāuztraucas par savu drošību, pildot profesionālos pienākumus.

Kā vienu no risinājumiem organizācijas vēstulē min iespēju noteikt par krimināli sodāmu uzbrukumu ārstniecības personai un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes darbiniekam, kurš nav ārstniecības persona (pēc analoģijas ar Krimināllikuma 269. pantu – Uzbrukums varas pārstāvim un citai valsts amatpersonai).

Vienlaicīgi organizācijas lūdz uzsākt diskusiju par citām iespējām aizsargāt ārstniecības personas un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes darbiniekus no pacientu agresijas, tai skaitā, informējot un izglītojot ārstniecības personas par viņu tiesībām un iespējamiem rīcības modeļiem agresijas gadījumā.

2024. gada 29. februārī

Profesors dzimis skolotāja un zobārstes ģimenē, audzis Madonā, 1951. gadā ar sudraba medaļu beidzis Madonas 1. vidusskolu.  Jaunais madonietis, bruņojies ar teicamām ķīmijas, fizikas un valodu zināšanām, 1951. gadā uzsāka studijas jaundibinātajā Rīgas Medicīnas institūtā.

Pēc augstskolas ārsts un ķirurgs Alojā (1957-58), tad  Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ķirurgs, nodaļas  un klīnikas vadītājs (1959-2012) . RMI un LMA docētājs (1969-97),  Dr. hab. med, (1969), profesors (1972), Operatīvās ķirurģijas un topogrāfiskās anatomijas katedras vadītājs (1972-73), Bērnu ķirurģijas katedras vadītājs (1973-97).

Jāsaka, ka profesors bija ļoti iemīļots un cienīts bērnu ārsts, ķirurgs ar zelta rokām. Viņš pildījis arī svarīgus sabiedriskus pienākumus: Latvija Bērnu ķirurģijas asociācijas priekšsēdētājs (1990-95), Baltijas Bērnu ķirurģijas asociācijas priekšsēdētājs (1990-93).  Profesors guvis arī daudzas atzinības: Aleksandra Bieziņa balvu (1989), Paula Stradiņa  balvu (2009), LĀB mūža ieguldījuma atzinību (2015), ir valsts emeritēts zinātnieks (1998).

Izsakām līdzjūtību profesora ģimenei, draugiem un kolēģiem.
Sit tibi terra levis!

Solidarizējoties ar Ukrainas tautu, 2024. gada 24. februārī plkst. 9.00 vienojamies klusuma brīdī, pieminot un godinot Ukrainas tautas upurus.

Paldies Ukrainas, Latvijas un visai starptautiskajai mediķu saimei par drosmīgo un nesavtīgo darbu!

Slava Ukrainai! Varoņiem slava!