Biedrības “Latvijas Ārstu biedrība” biedru pilnsapulcenotiks 2024. gada 22. martā plkst. 15.00 LĀB ēkā Skolas ielā 3, Rīgā.Biedriem tiks nodrošināta iespēja piedalīties arī tiešsaistē, izmantojot ZOOM platformu.Pieslēgšanās iespēja no plkst. 14.15.
Darba kārtībā:
Sapulces atklāšana, ziņojums par pieslēgušos un ieradušos biedru skaitu
Sapulces vadītāja un protokolētāja, Balsu skaitīšanas komisijas ievēlēšana
Balsu skaitīšanas komisijas ziņojums par komisijas priekšsēdētāju
Prezidentes ziņojums par LĀB aktualitātēm
Revīzijas komisijas ziņojums par 2023. gada pārskatu
2023. gada pārskata apstiprināšana
Grozījumi Latvijas Ārstu Ētikas kodeksā
Grozījumi Latvijas Ārstu biedrības Izglītības komisijas nolikumā
Biedru naudas apmēra noteikšana
Biedriem, kuri piedalīsies sapulcē tiešsaistē, pieslēgšanās biedru sapulcei notiks, izmantojot autentifikāciju www.latvija.lv un LĀB informatīvo sistēmu https://is.arstubiedriba.lv/biedriem, kurā tikai biedriem būs pieejama ZOOM pieslēguma saite biedru sapulcei. Biedriem uz reģistrētajām e-pasta adresēm tiks izsūtīts skaidrojums par pieslēgšanos un attālinātu dalību biedru sapulcē.
Biedriem, kuri piedalīsies klātienē, reģistrācija sāksies plkst. 14.00.
Ja biedru pilnsapulce nebūs lemttiesīga kvoruma trūkuma dēļ, atkārtota biedru pilnsapulce notiks 2024. gada 25. aprīlī plkst. 15.00 gan klātienē, gan tiešsaistē, izmantojot ZOOM platformu.
Ar biedru sapulcē izskatāmo jautājumu lēmumu projektiem klātienē iespējams iepazīties LĀB Skolas ielā 3, Rīgā, ierašanās laiku iepriekš saskaņojot e-pastā lab@arstubiedriba.lv
Rīgā, 2024. gada 21. februārī
Biedrības “Latvijas Ārstu biedrība” valdes vārdā prezidente Ilze Aizsilniece
„Kā paskrējis laiks” – tik bieži sakām, kad ir kāds pieturas punkts, kas liek apstāties un pamest skatu atpakaļ. “Kā paskrējis laiks”, var teikt šobrīd, kad pieturas punkts ir 2024. gada 12. februāris Rīgā – diena, kad mūžības ceļos devies ārsts, viens no aktīvākajiem LĀZA biedriem, ASV sabiedrisks darbinieks, īstens Latvijas patriots – Ansis Muižnieks. Ja piestāj un velta laiku tam, lai ieraudzītu Anša Muižnieka dzīves gājumu, tad redzams, ka viņa ceļš vijies cieši blakus Latvijas liktenim. Nekad, pat trimdā esot, saikne ar Latviju nav pārtrūkusi. Un nu Ansis Muižnieks ir atkal atgriezies Latvijā, zemē, no kuras viņa dzīves ceļš sācies.
Ansis Muižnieks dzimis 1928. gada 7. oktobrī Raunā. Muižnieku ģimenē Ansis bija trešais bērns – viņu sagaidīja brālis Jānis un māsa Rita. Pēc pieciem gadiem – jaunākais brālis Vilis. Otrais pasaules karš aizdzina Muižnieku ģimeni bēgļu gaitās uz Vācijā, kur Ansis 15 gadu vecumā strādāja smagu darbu kādā tanku fabrikā pie Štutgartes. Vācijā Ansis Muižnieks pabeidza vidusskolu, bet Eiropā nepalika. Tālāk trimdas ceļš veda pāri okeānam, un 1949. gadā Ansis Muižnieks ieradās ASV. Pēc dienesta ASV armijā Korejas kara laikā, 1955. gadā viņš beidza Kolumbijas universitāti Ņujorkā, iegūstot bakalaura grādu bioloģijā, bet 1959. gadā Kolumbijas medicīnas koledžā (College of Physicians and Surgeons) ieguva medicīnas doktora (doctor of medicine) grādu. Sekoja internatūra un rezidentūra iekšķīgajās slimībās Dienvidkalifornijas universitātē Losandželosā. Pēc sertifikātu un licenču iegūšanas Dr. A. Muižnieks 1964. gadā uzsāka privātpraksi iekšķīgajās slimībās Klērmontā (Losandželosas priekšpilsētā), ko līdz 1975. gadam apvienoja ar klīniskā docētāja (assistant professor) darbu universitātes slimnīcā.
Savu aktīvo praksi Klērmontā Dr. A. Muižnieks beidza 1996. gadā, taču vēl joprojām palika vairāku profesionālo organizāciju (L.A. County, California and American Medical Society, LĀZA, LMF un LMRF) loceklis. Viņa aktīvā darbība Latviešu ārstu un zobārstu apvienībā (LĀZA) ļāva Ansim Muižniekam būt klātesošam sadarbībā ar Latviju. Saraksti ar radiem Latvijā Dr. A. Muižnieks aizsāka 70. gados, turklāt viņš ļoti interesējās par medicīnas stāvokli dzimtenē. Kolēģu stāsti par Latvijā redzēto un “LĀZA Apkārtrakstā” lasītais deva stimulu vairāk piedalīties palīdzības darbā gan individuāli, gan kā LĀZA valdes loceklim. Muižnieku ģimene sāka atbalstīt un uzņemt savās mājās daudzus Latvijas mediķus, sabiedriskos darbiniekus un māksliniekus, organizēt viņiem uzstāšanās Losandželosā, palīdzēja viesiem iepazīt un ceļot pa toreiz vēl svešo ASV. 1991. gadā Dr. Ansis Muižnieks par godu savam bērnības ārstam Rūdolfam Skaidrajam Raunā iedibināja balvu “Muižnieku ģimenes gadskārtējā prēmija labākajam Latvijas lauku ārstam” 500 ASV dolāru apmērā. Muižnieku prēmijas pirmais laureāts bija Dr. Māris Rēvalds Zaubē. Fonds gan savu darbību dažādu apstākļu dēļ uz laiku pārtrauca.
Dr. Ansis Muižnieks ir piedalījies daudzās palīdzības akcijās, ko LĀZA rīkoja Latvijas medicīnas labā. Visās šajās akcijās viņš uzņēmies aktīvu lomu gan kā iniciators, gan arī finansiāls atbalstītājs, ziedojot savus personiskos līdzekļus. Piemēram, Raunas ambulancei sagādāja EKG, hemoglobinometrus, ambulances materiālus, finansiāli atbalstīja rentgenaparāta iegādi. Kad Ansis Muižnieks no ASV, kas bija un palika viņa pastāvīgā dzīves vieta, varēja atkal vismaz uz laiku ierasties Dzimtenē, tad viņa acis redzēja daudzas lietas un vietas, kur vajadzīga palīdzība. Raunas skolai savākti datori, sniegta palīdzība Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcai, Bērnu slimnīcai “Gaiļezers”, Bērnu kardioloģijas centram, klīniskajai slimnīcai “Gaiļezers” (oftalmoloģijas instrumentu ziedojumi), atbalstīta sonogrāfa iegāde Lielvārdei, sniegts atbalsts Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejam, Pestīšanas Armijas Bērnu veselības aprūpes centram, Latvijas Ģimenes centram, Nacionālajam rehabilitācijas centram „Vaivari”. Ar aktīvu Anša Muižnieka līdzdalību tika uzsākta Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas elektroniskā medicīnas centra izveide un slimnīcas iekšējā datorizācijas programma jau 1999. gadā. A. Muižnieks kā Latvijas Medicīnas fonda (LMF) valdes loceklis palīdzējis savākt ziedojumus, lai varētu iegādāties angiogrāfu P. Stradiņa klīniskajai slimnīcai. Visa Muižnieku ģimene iesaistījās ziedojumu vākšanā Latvijas slimniekiem (īpaši bērniem), kuriem bija nepieciešama palīdzība, kādu tolaik Latvijā nevarēja sniegt. Pateicoties Muižnieku ģimenes ierosmei, Latvijā ieviesta moderna Rietumu oftalmoloģikā aprūpe, ko A. Muižnieka kolēģis Dr. Džons Makdermots uzsāka klīniskajā slimnīcā “Gaiļezers”, vēlāk nodibinot Latvijas-Amerikas Acu centru Rīgā.
Kopš Pasaules latviešu ārstu 2. kongresa 1993. gadā Dr. Ansis Muižnieks bijis vairākkārt kongresa rīcības komitejā kā LĀZA pārstāvis, piedalījās kongresos, kad vien iespējams bija klāt arī Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendiju pasniegšanā Latvijas medicīnas studentiem. Dr. Ansis Muižnieks bija aktīvs LĀZA valdes loceklis, tai skaitā sekretārs un kasieris, Ziemeļamerikas biroja vadītājs. Viņš ir arī vairākus gadus vadījis LĀZA Dienvidkalifornijas kopu. Dr. Muižnieks organizēja 1999. gadā LĀZA konferenci Kalifornijā (turienes dziesmu svētku laikā), piedalījās LĀZA konferences “Par mātes un bērna veselību Latvijā” rīkošanā Rīgā 2000. gadā, kā arī LĀZA konferences organizēšanā 2002. gada 20. jūlijā Čikāgā (ASV latviešu dziesmu svētku laikā). No 2001. līdz 2004. gadam Ansis Muižnieks kopā ar Maiju Pozemkovsku uzņēmās arī “LĀZA Apkārtraksta” redaktora pienākumus.
Kopā ar sievu Ingrīdu Dr. Ansis Muižnieks izaudzinājis trīs latviskus bērnus – Pēteri, Nilu un Daci. Mazu ieskatu ģimenes bagātajā vēsturē sniedz Ingrīdas un meitas Daces kopdarbs – grāmata “Sievietes džungļos” (1996)
2002. gada 12. aprīlī Ansim Muižniekam par nopelniem Latvijas labā tika piešķirts 5. šķiras Triju Zvaigžņu ordenis, 2008. gadā – Latvijas Ārstu biedrības Goda biedra nosaukums, 2017. gadā – LĀZA Pateicības raksts “Par ieguldīto darbu, laiku un mīlestību Latvijas ārstu, māsu un citu veselības jomas speciālistu izglītošanā, par atbalstu viņu profesionālajai izaugsmei”.
Atvadoties sakām Ansim Muižniekam, paldies, par viņa stipro garu un labajiem darbiem sabiedrības labā! Gūt var dodot… Un šo vārdu patiesuma apliecinājums ir Dr. Anša Muižnieka mūžs.
Dziļā līdzjūtībā ģimenei un visiem, kam bijusi iespēja būt kopā ar Dr. Ansi Muižnieku,
Latviešu ārstu un zobārstu apvienība
Sagatavoja Dr. Kamena Kaidaka LĀZA administratore Latvijā 14.02.2024, Rīga
Frickausa (dz. Graudiņa) Ingrīda (1940.21.11. Madonā-2024.07.02. Rīgā) ģenētiķe, arodpatoloģe, veselības aprūpes vadītāja.
1966. gadā beigusi RMI. P. Stradiņa KUS ārste (1970-2007), Latvijā pirmās ģenētiskās konsultācijas vadītāja, Konsultatīvās poliklīnikas vadītāja (1986-2007). LĀB goda biedre (2016). Literātu Eglīšu ģimenes: Viktora (1877-1945), Anšlava (1906-1993), Vidvuda (1913-2003) un Hilda Vīkas (1897-1963) tuviniece. Mākslas darbu glabātāja un mecenāte: ģimenes mēbeles un H. Vīkas gleznas nodevusi Dobeles un citiem muzejiem. 2018. gadā līdzējusi izdot H. Vīkas grāmatu „Dobeles karalis”.
Dr. Frickausa bija prasmīga un iejūtīga ārste un ilggadīga liela kolektīva vadītāja. Viņai ir lieli nopelni Černobiļas avārijas seku likvidētāju palīdzības sniegšanā un organizācijā. Lit.: Slimnīcas Ziņas, 2007, Nr.19, 24-25.
Par kolēģes Ingrīdas Frickausas nāvi skumst kursa un darba biedri un draugi. Izsakām līdzjūtību bērniem un tuviniekiem!
2024. gada 6. un 7. jūnijā Rīgā norisināsies 34. starptautiskais Ziemeļvalstu psihiatru asociācijas kongress, kura tēma ir “Zināšanas un cilvēcība psihiatrijā”. Kongresā starptautiski atzīti psihiatrijas speciālisti runās par psihiatrijas aktualitātēm, apskatot sociālo psihiatriju un izpratni par psihiatra lomu, kā arī psihiatrijas pagātni un nākotni, pieminot arī tādas svarīgas tēmas kā pašnāvība, trauksme un depresija no bioloģiskā un klīniskā viedokļa, kā arī jaunākās metodes, piemēram, neiromodulāciju.
Ziemeļvalstu Psihiatru asociācijas kongress katru trešo gadu tiek organizēts kādā no Ziemeļeiropas vai Baltijas valstīm un šogad ir pirmais gads, kad Latvijas Psihiatru asociācija Ziemeļvalstu psihiatrijas kongresu rīko Rīgā.
Latvijas Psihiatru asociācijas prezidents, profesors Māris Taube: “Ir liels gods un izaicinājums Latvijā organizēt šādu nozīmīgu konferenci, iet vienā solī ar Ziemeļvalstu un Baltijas kolēģiem, tiekties pēc līdzīga ārstēšanas un humānas attieksmes līmeņa psihiatrijā, būt kopā un risināt aktuālas problēmas. Lai mums izdodas vēl labāk palīdzēt cilvēkiem ar psihiskās veselības problēmām!”.
Kongresa laikā starptautiski atzīti psihiatrijas eksperti runās par tādām tēmām kā:
Medicīnas un psihiatrijas nākotne;
Norvēģijas simpozijs: kas jādara psihiatriem? kā mēs veidojam savu lomu ārstniecības komandā? Pieredze no Norvēģijas, Zviedrijas un Somijas;
Lietuvas simpozijs: Kas slēpjas aiz “es esmu tik noguris”? Noguruma noteikšana un mērīšana;
Somijas simpozijs: neiromodulācijas terapijas;
Islandes simpozijs: ADHD medikamentu izrakstīšanas pieaugums Islandē: psihotisku epizožu, ļaunprātīgas izmantošanas un antipsihotisko līdzekļu izrakstīšanas risks;
Igaunijas simpozijs: Dažādas pieejas šizofrēnijas ārstēšanai;
Latvijas simpozijs: Žoga nojaukšana psihiatrijā – kas tālāk?;
Zviedrijas simpozijs: pašnāvību pētījumi;
Dānijas simpozijs: Psihiatrijas nākotne Dānijā – desmit gadu perspektīva;
Jaunākais par trauksmes traucējumiem — epidemioloģija, taksonomija, etioloģija un ārstēšana;
Kas nepieciešams, lai kļūtu par psihiatru? Psihiatru medicīniskās izglītības turpināšana – pieredze no Norvēģijas, Latvijas un Lietuvas;
Duālie traucējumi un to ietekme uz atveseļošanos pacientiem ar šizofrēniju;
Aktuālākās ziņas no Nordic Journal of Psychiatry;
Psihiskā veselība perimenopauzes periodā;
Galvenais izaicinājums depresijas ārstēšanā: kā atgriezt dzīvesprieku;
un citi.
Viena no Latvijas simpozija prezentētājām būs Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra Izglītības un pētniecības daļas vadītāja, psihiatre Liene Sīle, kura runās par izmaiņām Latvijas psihiskās veselības aprūpes sistēmā: “Katru dienu strādājot veselības aprūpes nozarē ne tikai klīnisku, bet arī administratīvu darbu ir radusies izpratne, ka pakalpojuma kvalitātei, pieejamībai un arī atbilstībai zinātnes sasniegumiem ārsta loma ir tikai viena no daudziem iesaistītajiem mehānismiem. Veselības aprūpi veido gan politiski procesi, gan arī sabiedrības socālie-ekonomiskais stāvoklis un kopējā veselībpratība. Šis ir gadsimts, kad beidzot psihiatrija ir kļuvusi par prioritāti un ne tikai mūsu valstī, bet arī citās attīstītās valstīs- mums ir daudz kopīga nozares attīstības ceļā, varam viens no otra mācīties un sadarboties. Pēdējos trīs gadus Ziemeļvalstu Psihiatru asociācija man ir viena no intensīvākajām “brīvā laika nodarbēm” un esmu tik pateicīga par iespēju būt kopā ar izciliem profesionāļiem psihiatrijā no Skandināvijas un Baltijas valstīm- mums ir daudz vairāk kopīga kā varam iedomāties. ”
Kongresu organizē Latvijas psihiatru asociācija. Atbalsta uzņēmumi “Gedeon Richter”, “RECORDATI”, “Jannsen, Pharmaceutical Companies of Johnson & Johnson”, “Lundbeck”, “Grindex”, “Olainfarm”, “Boehringer Ingelheim”, “Medochemie”, “Biocodex”, “Teva”, “Biocodex”.
34. Ziemeļvalstu psihiatrijas kongresa “Zināšanas un cilvēcība psihiatrijā” informatīvie atbalstītāji ir Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs, kurš šogad atzīmē savu 200 dibināšanas gadadienu, kā Latvijas Ārstu biedrība.
Kongress notiks Radisson Blu Latvija Conference & Spa viesnīcā Elizabetes ielā 55.
Dalībnieki saņems Latvijas un starptautisko CME kredītpunktus.
Dalības maksa par divu dienu konferenci tikai 100 euro līdz 2024. gada 3. martam.
Plašāka informācija par Kongresa programmu un runātājiem, kā arī pieteikšanās: https://www.ncp2024.lv/
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) no šodienas, 1.februāra, sāk akciju “Saprast un atbalstīt”, kuras laikā vērsīs sabiedrības uzmanību uz to, cik svarīga ir savstarpējā sapratne, uzticēšanās un atbalsts mediķu un pacientu saskarsmē veiksmīgam veselības aprūpes procesam.
Akcijas mērķis ir apkopot informāciju un pieredzes stāstus par tieši tām situācijām, kad sapratne un atbalsts ir devusi pozitīvu rezultātu pacientu un medicīnas personāla komunikācijā un tālākajā veselības aprūpes procesā. “Saprast un atbalstīt” laikā LĀB aicinās iedzīvotājus un medicīnas darbiniekus speciāli izveidotā interneta vietnē dalīties ar savu pieredzi veselības aprūpes procesā. Iegūtā informācija tiks apkopota un analizēta, lai vēlāk izdarītu secinājumus par šīm pieredzēm, tādā veidā iegūstot precīzākas vadlīnijas nepieciešamiem uzlabojumiem abu pušu komunikācijā. Informāciju arī novirzīs tālāk uz konkrētām ārstniecības iestādēm.
Veselības aprūpes jomā arvien biežāk saskaramies ar dažāda veida domstarpībām un sapratnes trūkumu. Bieži vien ārsti nemeklē veselības stāvokļa pasliktināšanās cēloni, bet cenšas ārstēt sekas. Tāpat bieži pacientiem nav pietiekamas zināšanās anatomijā, veselības pratībā, lai varētu izprast savu ķermeni, sajūtas un jēgpilni sagatavoties ārsta vizītei un izskaidrot problēmu. Pacienti bieži līdz galam neuzticas mediķiem un nereti neievēro ārsta norādījumus, lai uzlabotu savu veselības stāvokli.
Medicīnas personāla pārslodze, laika trūkums no vienas puses un pacientu neizpratne un iztrūkstošās zināšanas par veselības pratību, un neuzticēšanās ārsta viedoklim, neveicina pozitīvus apstākļus veselības aprūpes procesā.
“Mēs redzam, ka abām pusēm nepieciešams atbalsts, kā arī skaidrojošais darbs un informācija, lai sadarbība uzlabotos, lai nerastos konflikta, šaubu un neizpratnes situācijas, kas īpaši spilgtas ir smago saslimšanu un reanimācijas nodaļās. Izglītojošais un skaidrojošais darbs par veselības pratību būtu jānodrošina jau skolās. Jo labāk pacienti būs izglītoti veselībpratībā, jo saprotošāka būs saruna ar ārstu un labāka sadarbība veselības uzlabošanā,“ skaidro Ilze Aizsilniece, LĀB prezidente.
No šā gada 1. februāra gan iedzīvotāji, gan medicīnas darbinieki ir aicināti anonīmi dalīties ar saviem stāstiem par pozitīvo un iespējams ne tik pozitīvo pieredzi veselības aprūpes procesa komunikācijā interneta vietnē www.saprastunatbalstit.lv.
Paralēli pieredzes apkopošanai, LĀB informēs par dažādām vadlīnijām un padomiem, kā abām pusēm pareizāk sagatavoties vizītei un plašāk skaidros speciālistu ieteikumus komunikācijas uzlabošanai gan ikdienas vizītēs pie ārsta, gan dažādās situācijās ar smagiem saslimšanas gadījumiem.
Latvijas veselības nozares nozīmīgākais pasākuma “Gada balva medicīnā 2023” svinīgā ceremonija būs skatāma 23.martā plkst. 22.00. kanālā ReTV. Pasākumā balvas tiks pasniegta 15 nominācijās, būs arī vairākas speciālbalvas. Latvijas Ārstu biedrība balvu par mūža ieguldījumu medicīnā šogad pasniegs diviem izciliem ārstiem – traumatologam, ortopēdam un veselības aprūpes vadības ārstam Jānim Petronim un internistam, kardiologam profesoram Ivaram Siliņam.
“Gada balva medicīnā ir iespēja ikvienam Latvijas iedzīvotājam atcerēties un izteikt savu atbalstošo viedokli mediķiem, kuri ir palīdzējuši būt veseliem vai izārstēties no slimībām. Apzinoties esošās problēmas nozarē, mēs aicinām šoreiz padomāt par labajām pieredzēm, jo tas rāda pozitīvu piemēru un spēju pilnveidoties visiem nozarē strādājošajiem. Arī šogad pateiksimies ārstiem, kuri savu mūžu veltījuši medicīnai un saviem pacientiem, ārstu izglītošanai un nozares izaugsmes veicināšanai”, stāsta Ilze Aizsilniece, Latvijas Ārstu biedrības prezidente.
Ivars Siliņš ir Rīgas Medicīnas institūta (tagad – RSU) pirmā izlaiduma (1956) absolvents, ārsts, kardiologs, zinātnieks, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks (2004), profesors. Viena no Latvijas medicīnas leģendām gan praktizējošu ārstu vidū, gan akadēmiskajās aprindās. Strādājis slimnīcā “Gaiļezers”, kopš tās atvēršanas 1979. gadā un ilgus gadus bijis Iekšķīgo slimību klīnikas vadītājs. Profesors aktīvi darbojies gan zinātniskajā darbā, gan jaunās mediķu paaudzes skološanā. Atmiņu grāmatas “Mans gājiens” (2016) autors. LĀB Goda biedrs kopš 2001. gada. Apbalvots ar LĀB II pakāpes Goda zīmi “Tempus Hominis” (2011).
Jānis Petronis darba gaitas uzsācis Gulbenes slimnīcā (1970), ilggadējs Rīgas 2. slimnīcas vadītājs un valdes priekšsēdētājs (2019). Ieviesa ceļa locītavas endoprotezēšanas operāciju ar kinemātiskās datornavigācijas sistēmu “Orthopilot (2003). Vairāku publikāciju autors. LĀB Goda biedrs kopš 2014. gada. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, IV šķira (2000). Saņēmis Rīgas Gada balva sociālajā nozarē (2016), Rīgas domes Atzinības raksts un piemiņas balvu par inovatīvu metožu pielietošanu medicīnā, sabiedrības veselības veicināšanu un Rīgas medicīnas nozares popularizēšanu pasaulē (2019).
“Gada balva medicīnā 2023” tiks pasniegta 15 nominācijās, bet ikvienam sabiedrības pārstāvim ir iespēja balsot par savu kandidātu desmit nominācijās – “Gada ģimenes ārsts 2023”, “Gada ārsts speciālists 2023”, “Gada zobārsts 2023”, “Gada ārsta palīgs 2023”, “Gada farmaceits 2023”, “Gada māsa 2023”, “Gada māsas palīgs 2023”, “Gada vecmāte 2023”, “Gada funkcionālais speciālists 2023” un “Gada slimnīca 2023”. Balsot var līdz 11. februārim www.arstubiedriba.lv/gadabalvamedicina
Tradicionāli “Gada balva medicīnā” tiks pasniegta arī nominācijās “Gada jaunais ārsts 2023”, “Gada cilvēks medicīnā 2023”, “Gada notikums medicīnā 2023” un “Gada balva par mūža ieguldījumu medicīnā”. Šajās nominācijās uzvarētājus noteiks LĀB ekspertu vērtējums. Savukārt nominācijā “Gada docētājs 2023” par saviem iedvesmojošākiem pedagogiem balsos Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes medicīnas studenti.
„Gada balvas medicīnā” pasniegšanas pasākumu organizē Latvijas Ārstu biedrība sadarbībā ar Latvijas Jauno ārstu asociāciju un Latvijas Māsu asociāciju, kā arī Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti. Pasākuma ilggadējie lieldraugi ir AS „Grindeks” un AS „Olainfarm”.
Aicinām iesaistīt veselības aprūpes profesionāļus piedalīties RSU īstenotā projekta DDS-MAP pētījumā, kura mērķis ir noskaidrot, kā veselības aprūpes jomas profesionāļi vērtē savas zināšanas un prasmes digitālo tehnoloģiju izmantošanā mācību procesā un profesionālajā praksē.
Dalība pētījumā ir pilnīgi brīvprātīga. Pētījumā iekļautie jautājumi nav sensitīva rakstura, tomēr, ja jūtaties neērti, atbildot uz jautājumiem, jebkurā brīdī varat pārtraukt aptaujas pildīšanu. Pēc aptaujas aizpildīšanas nebūs iespējams atsaukt iesniegtās atbildes, jo tās nav iespējams identificēt.
Pētījums ir apstiprināts RSU Pētījumu ētikas komitejā.
Papildus informācija par projektu: RSU ir iesaistījies programmas Apvārsnis (Horizon) Eiropa EU4 Health projektā DDS-MAP. DDS-MAP mērķis ir izstrādāt apmācību moduļus, kas pielāgoti veselības aprūpes dienestos strādājošo vajadzībām. DDS-MAP projektā piedalās 15 organizācijas (universitātes, veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji, apmācību nodrošinātāji, veselības apdrošinātāji) no visas ES. DDS-MAP tiek finansēts Eiropas Savienības iniciatīvas EU4Health ietvaros. Vairāk par DDS-MAP projektu var uzzināt, klikšķinot uz šīs saites – https://ddsmap.webbaysolutions.com
DDS-MAP satura izstrādes laikā ir svarīgi konsultēties ar veselības aprūpes pakalpojumu jomā strādājošajiem un noskaidrot, kā veselības aprūpes jomas profesionāļi vērtē savas zināšanas un prasmes digitālo tehnoloģiju izmantošanā mācību procesā un profesionālajā praksē.
Saite uz aptauju:Survey – DDS-MAP (easpd.eu) Lūdzu ņemt vērā, ka projekta mājaslpā t.sk. aptaujā ir iespējams izvēlēties valodu (ir pieejama LV versija).
2023. gads bija Latviešu ārstu un zobārstu apvienības (LĀZA) valdes vēlēšanu gads. Balsstiesīgie LĀZA biedri izteica savu nostāju un ievēlēja jauno valdi nākamajiem četriem gadiem. Balsošana notika elektroniski. 2024. gada 7. janvāra sēdē jaunievēlētā valde pieņēma lēmumu par to, kā tiks sadalīti valdes amati. Balsojumā par valdes amatiem bija liela vienprātība.
Juris Lazovskis, Kanāda – LĀZA priekšsēdis Daina Dreimane, ASV – LĀZA vicepriekšsēde Alda Urtāne, Norvēģija – LĀZA sekretāre Zaiga Alksne–Phillips, ASV – LĀZA kasiere Atis Bārzdiņš, ASV – LĀZA kasiera vietnieks Ēriks Niedrītis, ASV – LĀZA speciālie projekti, Prof. Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda vadītājs Laris Galejs, ASV – LĀZA biedrzinis Amerikā Andis Graudiņš, Austrālija – LĀZA biedrzinis Austrālijā un Jaunzēlandē Kārlis Rācenis, Latvija – LĀZA biedrzinis Eiropas Savienībā
LĀZA eksprezidenti – Bertrams Zariņš, Kaspars Tūters, Jānis Dimants un Uģis Gruntmanis aicināti darboties valdē padomdevēju statusā. Paldies, valdes locekļiem, kuri savu darbu LĀZA valdē nevēlējās turpināt, bet ir devuši daudz laba iepriekšējā periodā – Karīnai Beinertei, Gundaram Katlapam un Aleksandram Kalniņam! Neatsverams ir bijis Kaspara Tūtera un Uģa Gruntmaņa devums, lai vienotu un stiprinātu latviešus visur, kur esam!
Ceļamaizei jaunajai valdei LĀZA biedri deva savus ieteikumus: Turpināt fantastiski iesākto darbu! Sadarboties ar Latvijas ārstiem, rīkot pieredzes apmaiņu ārstiem speciālistiem. Turpināt Zoom konferences un konsultatīvās iespējas. Turpināt atbalstīt Latvijas medicīnas sistēmas attīstīšanu uz rietumu pasaules filozofiskām un ētiskām normām un dot atbalstu jauniem ārstiem un studentiem, lai samazinātu ārstu aizplūdi no Latvijas. Sadarbību un dialogu ar Latvijas Ārstu biedrību, lai kopīgi veicinātu dažādu jaunu ideju ieviešanu, paužot kopēju nostāju dažādos ar veselību saistītos jautājumos publiski. Nepagurt! Domāt par jauniem darbiem, bet padarīt arī iesāktos!
Juris Lazovskis, M.D. Dzimis Latvijā. Beidzis ar izcilību Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultāti (1985). Ārsts Cesvainē un Madonā (1985- 1990). Latvijas Medicīnas akadēmijas (tagad Rīgas Stradiņa universitāte) klīniskais ordinators un lektors iekšķīgās slimībās (1990-1997). Papildinājis zināšanas internajā medicīnā Mineapolē (1997- 2000). Specializējies reimatoloģijā Minesotas Universitātē Mineapolē (2000-2002). Kopš 2003. gada reimatologs Jaunskotijā, Kanādā. No 2009. gada docētājs iekšķīgās slimībās un reimatoloģijā Dalhousie U Halifaksā (Kanāda), no 2018. gada – vieslektors LU. Atlantic Rheumatology Ultrasound Society (ARUS) prezidents. Ojāra Veides Fonda vadītājs kopš 2023. gada. LĀZA valdē kopš 2015. gada. LĀZA sekretārs (2015- 2019), LĀZA vicepriekšsēdis (2020- 2023), LĀZA priekšsēdis no 2024. gada 1. janvāra.
“Saglabājot savu vēsturisko lomu rietumos nokļuvušo ārstu saziņai un atbalstam, kā arī “tilta” misiju ar fokusu uz Latviju, LĀZA turpina ar savu ārpus Latvijas pieredzi piedalīties un palīdzēt Latvijas izcelsmes medicīnas profesionāļiem un Latvijas medicīnas izglītībai. Globālai un lokālai situācijai mainoties aizvien straujāk, tai skaitā paredzot mākslīgās inteliģences ienākšanu arī medicīnā, aizvien jauni izaicinājumi ir realitāte, ar ko sastopas LĀZA kā jebkura organizācija. Uzsākot valdes darbību atjauninātā sastāvā, novēlu saglabāt laikmetam atbilstošu rosīgu garu. Kārlis Apinis kā pirmais LĀZA priekšnieks nevarēja paredzēt izaicinājumus, ar kuriem sastopamies mēs pašreiz – pēc 77 gadiem. No mums pašiem un mūsu adaptācijas spējām un tālredzības ir atkarīga LĀZA tikpat sekmīga pastāvēšana nākotnē. Lai izdodas!”Juris Lazovskis
Daina Dreimane, M.D. Dzimusi Latvijā. Beigusi Rīgas Medicīnas institūta (tagad RSU) Pediatrijas fakultāti (1980) un klīnisko ordinatūru pediatrijā (turpat, 1990). Strādājusi Ogres rajona poliklīnikā (1980-1985), Rīgas 1. Bērnu slimnīcā (1987-1993). Beigusi pediatrijas rezidentūru Texas TechUniversity (1996). Specializējusies bērnu endokrinoloģijā Kalifornijas Universitātē Losandželosā (1996-1999). Kopš 1999. strādāja kā endokrinoloģe ASV Diabēta un endokrīno slimību grupā San Antonio, Teksasā (1999-2002). Mācībspēks Dienvidkalifornijas U Losandželosā (2002-2008). Teksasas Universitātes Pediatrijas departamenta asociētā profesore un Bērnu endokrinoloģijas klīnikas vadītāja (2008-2018). No 2018. gada strādā par bērnu un pusaudžu endokrinoloģi Childrens Hospital Orange County. Ir RSU viesprofesore. Atbalsta Latvijas ārstu un studentu pieredzes apmaiņu. Izveidoja un vada LĀZA Facebook lapu LĀZApasaulē. LĀZA biedre kopš 1999. gada, valdē kopš 2015. gada. LĀZA sekretāre (2020- 2023), LĀZA vicepriekšsēde no 2024. gada 1. janvāra.
“Aizejošā valde ir funkcionējusi kā draudzīga un saliedēta komanda, un mēs esam pierādījuši, ka kopā varam darboties organizācijas mērķu un misijas piepildīšanai. Es ļoti priecājos, kas esmu atkal ievēlēta valdē, un tas nozīmē, ka varēšu turpināt savus iemīļotos projektus ar Facebook un “55 minūtes ar LĀZA”, sadarbojoties ar kolēģiem Latvijā un ārvalstīs.Raugoties uz priekšu un plānojot darbu kopā ar LĀZA jaunievēlēto valdi, no tās sagaidu jaunas idejas un iespējas. Esmu pārliecināta, ka organizācijas 75 gados veidotais pamats kalpos kā tramplīns tam, ko mēs kopā jaunā sastāvā varam paveikt nākamajā gadā un turpmāk.Dzīvojot pasaulē, kur turpinās asiņaini konflikti, ciešanas un netaisnība, gribu novēlēt mums visiem spēkiem cīnīties par mieru, lai varam turpināt veidot savu un mūsu nācijas kopīgo likteni.Lai 2024. gads sniedz prieku, labklājību un piepildījumu ikvienam no jums un jūsu mīļajiem.”Daina Dreimane
Vēlamies iepriecināt ārstniecības iestāžu darbiniekus, piedāvājot apmeklēt Džuzepes Verdi operu “Dons Karloss” 18. janvārī plkst. 18.00 un 21. janvārī plkst. 15.00 ar 25% atlaidi. Par atlaižu kodu lūgums zvanīt uz LĀB sekretariātu mob. 20276668 vai rakstīt e-pastu uz info@arstubiedriba.lv.
Džuzepes Verdi emocionāli piesātinātās operas “Dons Karloss” notikumi risinās 16. gadsimta Francijā un Spānijā. Notiek sarunas par miera līgumu ar Spāniju, kas paredz Spānijas prinča Karlosa laulības ar Francijas princesi Elizabeti. Kad politisku apsvērumu rezultātā dona Karlosa mīļotā Elizabete kļūst par viņa tēva Filipa II sievu, operas titulvaronis nonāk politikas, mīlestības un reliģijas krustcelēs, kas var ietekmēt visas Eiropas nākotni. Vācu režisora Klausa Gūta (Claus Guth) veidotais, skatuviski iespaidīgais operas “Dons Karloss” iestudējums Etjēna Plisa (Etienne Pluss) scenogrāfijā un Petras Reinhartes (Petra Reinhardt) radītajos kostīmos pasaules pirmizrādi piedzīvoja “Neapoles Teatro San Carlo” 2022. gada nogalē. “Dons Karloss” ir viena no diženā Verdi vērienīgākajām operām, kura jau komponista dzīves laikā pieredzēja vairākas redakcijas. Latvijas Nacionālajā operā Verdi šedevrs skan paša komponista 1886. gadā veidotajā redakcijā itāliski.
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili palīdz mums dot jums iespējami labāko pieredzi, pastāvīgi pilnveidot mūsu vietni un sniegt jums informāciju labāk un ātrāk. Noklikšķinot uz pogas “Atļaut sīkfailus”, jūs piekrītat šādu sīkfailu izmantošanai. Ja vēlaties gūt papildu informāciju par to, kā lietojam šos sīkfailus, vai mainīt savu izvēli, ko varat darīt jebkurā laikā, lūdzu, klikšķiniet uz "Rādīt detalizēti".
Sīkdatne ir neliela teksta datne, kas tiek nosūtīta uz Jūsu datoru vai mobilo ierīci tīmekļa vietnes apmeklēšanās laikā un ko tīmekļa vietne saglabā Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad Jūs atverat vietni. Katrā turpmākajā apmeklējuma reizē sīkdatnes tiek nosūtītas atpakaļ uz izcelsmes vietni vai uz citu vietni, kas atpazīst šo sīkdatni. Sīkdatnes darbojas kā konkrētas vietnes atmiņa, ļaujot šai vietnei atcerēties Jūsu datoru vai mobilo ierīci nākamajās apmeklējuma reizēs, tai skaitā sīkdatnes var atcerēties Jūsu iestatījumus vai padarīt vietnes lietošanu ērtāku.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, kā arī to, kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē www.aboutcookies.org
Kādam nolūkam mēs izmantojam sīkdatnes?
Latvijas Ārstu biedrības tīmekļa vietnē www.arstubiedriba.lv tiek izmantotas sīkdatnes, lai:
atcerētos, vai esat jau piekritis tam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes;
analizētu apmeklētāju darbības tīmekļa vietnē (pieslēguma laiku, ilgumu, skatītākās sadaļas).
Ar sīkdatnēm saistītā informācija netiek izmantota, lai Jūs personiski identificētu.
Kā kontrolēt vai izdzēst sīkdatnes?
Ja vēlaties, Jūs varat sīkdatnes kontrolēt un izdzēst.
Plašāk lasiet https://www.aboutcookies.org/
Jūs varat izdzēst visas sīkdatnes, kuras ir Jūsu datorā, un lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā. Taču tādā gadījumā Jums manuāli būs jāpielāgo iestatījumi ikreiz, kad apmeklēsiet tīmekļa vietni, turklāt pastāv iespējamība, ka daži pakalpojumi un funkcijas nedarbosies.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē https://www.aboutcookies.org/
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
