Pieredze Groningenas Universitātes Medicīnas centrā
Dr. Roberts Rumba ir viens no pieciem jaunajiem Latvijas āsrtiem, kas 2020. gadā saņēma Latvijas Medicīnas fonda (LMF) Zariņu studiju ceļojuma stipendiju. Vēl būdams students, Roberts Rumba ieguva arī Prof. Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendiju, ko piešķir Latviešu ārstu un zobārstu apvienība ( LĀZA) vecāko kursu studentiem. Viņa vēlme augt profesionāli daudzkārt ir radusi atbalstu. Mērķu skaidrība, personības starojums un sirsnība – šie ir atslēgas vārdi, kāpēc “tam, kas lūdz, arī tiek dots”. Vēl pirms LMF stipendijas un sertifikāta asinsvadu ķirurģijā iegūšanas Dr. Roberts Rumba saņēma “Stradiņu Gada balvu 2018” nominācijā “Gada rezidents”. Saviem pagodinājumiem nu kolēgis var pievienot arī LMF stipendiāta vārdu. Stipendija 6000 USD apjomā pilnībā tika izmantota, lai stažētos Nīderlandē Groningenas Universitātes medicīnas centrā. Par to arī Dr. Roberta Rumbas pieredzes stāsts.
Neskatoties uz šo sarežģīto un izaicinājumu pilno laiku, man bija lieliska iespēja pavadīt septiņas nedēļas, stažējoties Groningenas Universitātes Medicīnas centrā (UMCG). Ņemot vērā manu izvēlēto specialitāti – asinsvadu ķirurģiju, šī bija ideāla vieta, kur paplašināt manu redzesloku, jo UMCG ir lieliska asinsvadu ķirurgu komanda, kas veic lielu skaitu un ļoti sarežģītas, kā arī modernas (endovaskulāras) operācijas.
Nīderlandē es ierados kārtējā Covid viļņa plaukumā, bet vakcinācija man ļāva bez problēmām turpināt stažēšanos. Organizējot un plānojot manu uzturēšanos un apmācību slimnīcā, es saņēmu lielu palīdzību no profesora Clark Zeebregts, kurš bija saskaņojis visu ar saviem kolēģiem paša prombūtnes laikā. Ķirurģijas nodaļa bija sarunājusi patiesi lielisku cilvēku, kurš mani sagaidīja – Dr. Annemieke Coester, vecāko asinsvadu ķirurģijas rezidenti – laipnu, kompetentu un ārkārtīgi pozitīvu asinsvadu ķirurģi. Lai nodrošinātu vieglu apmācības sākumu, visi darbinieki no cilvēkresursu un infekciju kontroles departamenta man ļoti palīdzēja ar saviem padomiem. Jau no paša sākuma es sapratu, cik svarīga ir kafijas baudīšanas kultūra Nīderlandē vai vismaz UMCG. Tāpēc pirmais, ko es iemācījos, bija sākt dienu ar lielisku kafiju un sarunām pirms operācijas. Es tiku iepazīstināts ar visiem ķirurģijas klīnikas darbiniekiem rīta maiņas nodošanas laikā un uzreiz jutos ļoti gaidīts UMCG. Kad visas formalitātes bija nokārtotas, saņēmu ārsta halātu ar slimnīcas iniciāļiem, piekļuves karti un biju gatavs sākt savu piedzīvojumu.
Daļa no manas apmācības notika invazīvās radioloģijas nodaļā, kur patiesi prasmīgu un kompetentu ārstu komanda (Dr. Gijs Bloemsma, Dr. Matthijs Katers, Dr. Reinoud Bokkers un kolēģi) parādīja un izskaidroja man endovaskulārās procedūras, deva padomus un ieteikumus. Mēs apspriedām gan teorētiskos, gan tehniskos jautājumus saistībā ar endovaskulārajām procedūrām, un es daudz ko pierakstīju apspriešanai ar kolēģiem savā darba vietā Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā. Tāpēc šis laiks man bija ļoti noderīgs.
Lielākā daļa manas apmācības, protams, notika operāciju zālē, kur es sastapu smaidošu un viesmīlīgu medicīnas māsu, anesteziologu un atbalsta personāla komandu. Ņemot vērā UMCG specifiku, lielākā daļa gadījumu bija sarežģīti, tāpēc operācijas bija patiesi interesantas un saistošas. Es varēju piedalīties operācijās jau no paša sākuma, kas bija lieliski manai apmācībai. Es piedalījos vairākās hibrīdoperācijās, kuras joprojām netiek regulāri praktizētas centrā, kurā es strādāju, tāpēc tas noteikti bija ļoti interesanti un noderīgi. Es redzēju arī vairākas atvērtas aneirismas procedūras, aorto-mezenteriālo šuntēšanu, divus gadījumus ar asinsvadu protēžu infekcijām un daudz ko citu, tāpēc man tiešām paveicās, ka varēju redzēt tik plašu operāciju klāstu. Starp operāciju tehniskajiem aspektiem abos centros acīmredzami ir vairāk līdzības nekā atšķirības, bet dažreiz ir patiešām interesanti iedziļināties niansēs un sīkumos, kur gan vērojamas atšķirības salīdzinājumā ar mūsu centru Latvijā. Es veicu daudz piezīmju un apspriedos ar vietējiem ķirurgiem par neskaitāmām tēmām, kas attiecas uz pacientu aprūpi, lēmumu pieņemšanu, perioperatīvo aprūpi, ķirurģiskām detaļām, pēcoperācijas novērošanu, veselības aprūpes organizēšanu un daudz ko citu.
UMCG ir īpaši labi zināms medicīnas centrs ar savu kompetenci un pieredzi endovaskulārajās aortas operācijās, tāpēc man dažu nedēļu laikā bija iespēja novērot daudzas EVAR, TEVAR, FEVAR un BEVAR procedūras. Es arī piedalījos endovaskulāro operāciju pirmsoperācijas plānošanas un izmēru izvēles sēdēs, kas ir īpaši svarīgi, lai nodrošinātu optimālu rezultātu. Neskatoties uz šo operāciju sarežģītību, UMCG speciālistu rokās procedūras bieži izskatījās gandrīz pārāk viegli veicamas, kas liecina par lielu pieredzi, precīzu plānošanu un izpildi. Redzēt procedūras un šo operāciju laikā diskutēt ar ķirurgiem, radiologiem, anesteziologiem un neirofiziologiem bija patiesi aizraujoši. Papildus visam iepriekš minētajam man bija atļauts piedalīties arī aknu transplantācijā. Bija diezgan iespaidīgi redzēt, kā aknu transplantācija tiek veikta liela apjoma transplantācijas centrā ar milzīgu pieredzi, minimālu asins zudumu, bez sarežģījumiem un ar pārsteidzoši labu atveseļošanos.
Papildus ķirurģiskajai apmācībai es piedzīvoju arī teju neticamu viesmīlības līmeni no Nīderlandes iedzīvotājiem. Vietējie ķirurgi uzaicināja mani pavadīt laiku kopā ar viņiem pēc darba, sākot no ēšanas un socializēšanās pasākumiem krogā līdz riteņbraukšanai, tenisa spēlēšanai (pateicoties Steven J.G. Leeuwerke) un braucienam ar laivu Amsterdamā (pateicoties Wouter aan de Stegge un Ilona). Vietējie tiešām izrādīja patiesu interesi par vietu, no kuras es nāku, un mani kā cilvēku. Tāpēc es vēlos pateikties Dr. Ben Saleem, Dr. Wim Drouven, Dr. Martijn Dijkstra, Dr. Maarten van der Laan un Dr. Ignace Tielliu par viņu laiku un enerģiju, izpratni un laipnību, ar kuru es tiku uzņemts. Un ķirurģijas nodaļas vadītājs prof. Jean-Paul de Vries un viņa jaukā sieva uzaicināja mani uz vakariņām viņu mājās. Tas noteikti bija viens no spilgtākajiem notikumiem visā manā ceļojumā, pavadīt laiku kopā ar tik lieliskiem un viesmīlīgiem cilvēkiem. Cerams, kādu dienu es varēšu viņiem atlīdzināt par man veltīto viesmīlību un uzņemt viņus savās mājās.
Es devos prom no Nīderlandes ar tām labākajām atmiņām, un kādu dienu es noteikti atgriezīšos. Līdz nākamajai reizei!
Dr. Roberts Rumba,
asinsvadu ķirurgs, LMF stipendiāts