Ja, piemēram, par sirds un asinsvadu slimībām, kas ir visbiežākais nāves iemesls, sabiedrībā ir attīstījusies informētība un izpratne, tad onkoloģija paliek visumā neizprotama un biedējoša. Uzzinot vēža diagnozi, cilvēks jūtas pilnīgi sagrauts un atstāts viens nolemtībā.

No sirds un asinsvadu slimībām cilvēks daudzos gadījumos var pēkšņi nomirt jebkurā brīdī. Onkoloģijā tā tas nav, taču tieši onkoloģija izraisa vislielākās bailes un neziņu. Pie visas mūsu veselības aprūpes nabadzības, sirds un asinsvadu slimību ārstēšanas sistēmas radīšanā Latvijā ir ieguldīts liels darbs un līdzekļi.

Pirmie rezultāti ir redzami, tai skaitā arī cilvēku izpratne par profilaksi un ārstēšanu. Onkoloģisko slimību gadījumos šis izpratnes vēl nav, un, protams, tas ietekmē kopumā vājos onkoloģisko slimību ārstēšanas rezultātus, jo daudzos gadījumos slimība ir ļoti ielaista, ārstēšana ir neefektīva un ļoti dārga. Agrīna vēža diagnostika ir izšķiroša un atkarīga no cilvēku atsaucības, nākot uz profilaktiskām ikgadējām pārbaudēm un piedalīšanās skrīninga programmās.

Diemžēl atsaucība ir ļoti zema, lielāks varētu būt arī ģimenes ārstu institūta ieguldījums. 2015. gads, izskanot pašmāju speciālistu un starptautisku organizāciju aicinājumiem rīkoties “onkoloģijas epidēmijas” savaldīšanā, pagāja Onkoloģiskās modrības gada zīmē, lielu Veselības ministrijas ierēdņu darbu un ES līdzekļus ieguldot sabiedrības informēšanā. Radās lielas cerības, ka situācija onkoloģijā mainīsies.

Taču turpinājums no Veselības ministrijas puses nesekoja. Iniciatīvu nācās pārņemt sabiedrībai. 2016. gadā plaši izskanēja Onkoloģisko pacientu organizāciju alianses akcija “Lai vēzis būtu ārstējama slimība” portālā manabalss.lv ar mērķi savākt 10 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju balsis prasībai piešķirt papildus ik gadu 10 miljonus eiro onkoloģisko slimību ārstēšanas uzlabošanai. Onkoloģijas pacientu prasību atbalstīja visa sabiedrība. 10 tūkstoši parakstu tika ātri savākti, un prasība iesniegta Saeimā.

Pateicoties 27 deputātu lielās Onkoloģisko pacientu atbalsta grupas aktīvai iesaistei, pagājušā gada 15. septembrī Saeima vienbalsīgi atbalstīja onkoloģisko pacientu iniciatīvu un uzdeva Veselības ministrijai izstrādāt Onkoloģijas plānu nākamajiem četriem gadiem un rast nepieciešamo finansējumu plāna īstenošanai.

Ministrija četrus mēnešus ir strādājusi un šā gada 17. janvārī “Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānu 2017.-2020. gadam” publiski prezentēja Saeimā. No 34 miljoniem eiro veselības aprūpei, ko Eiropas Komisija atļāvusi izmantot uz budžeta deficīta palielināšanas rēķina, 12,26 miljoni papildus atvēlēti onkoloģijai 2017. gadā plāna īstenošanai. Trūcīgajā veselības aprūpes reformu lauciņā tās ir, manuprāt, vienīgās reālas pārmaiņas, ko var saukt par reformu. Nevar noliegt, ka tas ir reālais Veselības ministrijas padarītais darbs, sekojot pilsoniskās sabiedrības un Saeimas prasībām.

Kas no tā visa ir sanācis un vai onkoloģisko pacientu prasības tiešām beidzot ir uzklausītas?

Veselības ministrija par galveno mērķi plānā ir izvirzījusi situācijas uzlabošanu izplatītāko ļaundabīgo audzēju – krūts, zarnu, prostatas, plaušu, ādas, dzemdes kakla un olnīcu vēža – primārajā diagnostikā un ārstēšanā, skrīninga aptverē un kvalitātē, rehabilitācijas un paliatīvās aprūpes pieejamībā. Būtiskās pārmaiņas ātrākai onkoloģisko slimnieku sākotnējai izmeklēšanai paredz “Zaļa koridora” principa ieviešana, ģimenes ārstu pilnvaru paplašināšana. Plāna īstenošanas rezultātā ir iecerēts, ka 2020. gadā būs samazinājusies mirstība no onkoloģiskām slimībām.

Plānā Veselības ministrija ir aprakstījusi daudz dažādu aktivitāšu riska faktoru izplatības samazināšanā, organizētā vēža skrīninga koordinācijas un uzraudzības uzlabošanā, agrīnas diagnostikas, ārstēšanas un pēctecīgas onkoloģisko pacientu veselības aprūpē, kā arī medicīniskajā rehabilitācija un paliatīvajā aprūpē. Tam ieplānoti finanšu līdzekļi – 2017. gadā kopumā 12,26 miljoni eiro, turpmākajos gados – vairāk. Plāna tapšanā iesaistīti veselības aprūpes profesionāļi un pacientu sabiedriskās organizācijas.

Tomēr speciālisti un pacientu organizāciju pārstāvji Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē 17. janvārī izteica kritiskas piezīmes par plānu, jo tas, viņuprāt, nedod atbildes, kā rīkoties un ko sagaidīt šodien ar metastātisku vēzi slimam pacientam darbspējīgā vecumā. Plānā nav pateikts, kā tiks ieviesta sistēmiska vēža terapija, kas šodien ir stūrakmens onkoloģisku slimību ārstēšanā.

Veselības ministrija sola (!), ka 2018. gada budžetā tiks prasīti līdzekļi inovatīvu medikamentu iekļaušanai valsts kompensējamo zāļu sarakstā. Tomēr atklāts paliek jautājums – kas notiks 2017. gadā? Atbildes jāmeklē 12,26 miljonu eiro izlietojumā, kas šogad papildus piešķirti onkoloģijai. Atbilstoši ministrijas skaidrojumam, no tiem 4,1 miljonu eiro iecerēts ieguldīt medikamentu iegādei pieaugošam pacientu skaitam. Cik liels ir ieplānotais pacientu skaita pieaugums? Kādās vēža slimību diagnozēs? Vai visiem pacientiem pietiks? Uz šiem jautājumiem Saeima joprojām gaida atbildes no Veselības ministrijas.

Galvenais kritiskais iebildums no onkologu un pacientu sabiedrisko organizāciju puses – atteikšanās no jaunu inovatīvu medikamentu iekļaušanas Onkoloģijas plānā jau no 2017. gada. Tiek uzdots pamatots jautājums: “kāds uzlabojums tad būs jau esošiem onkoloģiskiem slimniekiem?”. Atbilde: “prasīsim inovatīvu medikamentu apmaksas iekļaušanu 2018. gada budžetā”. Protams, tam piekrist nevar. Līdzās profilaktiskiem un skrīninga pasākumiem, kas pasargās nākamos potenciālos vēža slimniekus, jābūt redzamam progresam arī esošo pacientu ārstēšanā.

Jo, pēc manas pārliecības, onkoloģijas plāna galvenā jēga ir kalpot pacientu, nevis Veselības ministrijas vai veselības aprūpes iestāžu interesēm. Uz to mums norāda arī Pasaules bankas, Pasaules veselības organizācijas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) eksperti. Neuzlabojot esošu pacientu ārstēšanas iespējas attiecībā uz inovatīviem medikamentiem, grūti cerēt uz 4 gadu Onkoloģijas plāna izdošanos bez nozares profesionāļu un pacientu sabiedrisko organizāciju nedalīta atbalsta. Papildus līdzekļus inovatīvu pretvēža preparātu iekļaušanai plānā jau 2017. gadā varētu paņemt no tiem pašiem 34 miljoniem eiro, kurus Eiropas Komisija atļāvusi izmantot uz budžeta deficīta rēķina veselības aprūpei 2017. gadā ar nosacījumu īstenot reformas nozarē.

Manuprāt, nule svaigi izstrādātā Onkoloģijas plāna visvājākā vieta ir iespējas piesaistīt vēl papildu finansējumu budžeta veidošanas procesā. Finansējums Onkoloģijas plāna īstenošanai ir paredzēts gan 2017. gada budžetā, gan Vidēja termiņa budžetā līdz 2019. gadam. Šī ir tā maza uzvara. Taču, ja vēlamies iekļaut vēl papildus ārstēšanas iespējas, nauda ir jāliek klāt. Veselības ministrija ir sarēķinājusi, cik daudz finanšu līdzekļu būs papildu nepieciešami plāna īstenošanai turpmākos gadus. Tomēr, kā apliecināja Veselības ministrijas pārstāvji, pieprasījums pēc papildus finansējuma tiks iesniegts nākamā, 2018. gada, budžeta izstrādes gaitā.

Un šeit man vairs nekādas pārliecības nav. Iekļaut vēl kaut ko papildus, pie esošā veselības finansējuma līmeņa, praktiski nav iespējams. Šie labā vēlējumi var palikt uz papīra: “Mēs taču prasījām šo naudu, taču valdība un Saeima to neiedeva”. Vēl trakāk – apstākļos, kad ministrijas rīcībā ir tikai aptuveni puse no naudas, lai pilnā apjomā izpildītu Saeimas un valdības uzdoto, daudzas iniciatīvas netiek izpildītas, par ko liecina arī nesenais Valsts kontroles audits. Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisiju jau šā gada februārī sasniedz ziņas, ka, lai arī no šā gada 1. janvāra onkoloģijas pacientu ārstēšanai ar medikamentiem pieejami papildus 4,1 miljons eiro, Nacionālais veselības dienests vēl neko nav sācis darīt, lai ārstēšana būtu pieejama vairāk pacientiem.

Kamēr nav īstenota veselības aprūpes finansēšanas modeļa maiņa, nav atrasti finanšu avoti novājinātās veselības aprūpes stiprināšanai, tikmēr paļāvība uz finansējuma pieprasījumu valdībai un Saeimai ir balstīta vien cerībās uz labvēlīgu politisko situāciju, pozitīvu ekonomikas attīstību un, vienkārši uz labu laimi.

Pēdējo 20 gadu laikā tas nekad nav noticis. Joprojām uzskatu, ka vienīgais risinājums papildu līdzekļu piesaistei ir valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana, kā tas ir Igaunijā un Lietuvā un vēl 14 Eiropas valstīs. Valdība ar Veselības ministrijas piespēli ir pieņēmusi pagaidu lēmumu neko nemainīt, paliekot pie 100% budžeta finansējuma. Jautājums, kur meklēt iztrūkstošos simtus miljonu eiro veselībai, ir atlikts līdz 2017. gada aprīlim. Veselības ministrijai šajā jautājumā ir jābūt drosmīgai un izlēmīgai! Kritiskā situācija ir izveidojusies ne tikai onkoloģijā, bet visā nozarē kopumā.

Šobrīd ir skaidrs, ka onkoloģijas plāns ir solis uz priekšu! Tas paredz nopietnas reformas esošajā onkoloģisko slimnieku aprūpē, tas nav iecirsts akmenī un ir kopīgiem spēkiem uzlabojams, vienīgi atklāts paliek jautājums – vai sabiedrībai un onkoloģijas pacientiem dotie solījumi šoreiz tiks izpildīti? Saeimas un tās sociālo partneru, ārstu un pacientu sabiedrisko organizāciju, uzdevums ir to rūpīgi uzraudzīt.