Vācijas Ārstu biedrības prezidents Dr. Klauss Reinhards: Profesionālā brīvība kā medicīniski ētisks pienākums
Šī gada oktobra sākumā Latvijas Ārstu biedrības sadarbības organizācija Vācijas Ārstu biedrība atzīmēja nozīmīgu jubileju, svinīgajā pasākumā“Vācijas Ārstu biedrībai – 75 gadi” tās prezidents Dr. Klauss Reinhards (Klaus Reinhardt) uzstājās ar runu, kurā uzsvēra un pamatoja ārsta profesionālās brīvības saglabāšanu kā medicīniski ētisku pienākumu pret pacientiem un sabiedrības veselību. Piedāvājam iepazīties ar spilgtākajiem runas citātiem, kā arī pilnu runas tulkojumu latviešu valodā.
“Profesionālā brīvība nav novecojusi vērtība, kas mantota no aizgājušajiem laikiem, kaut arī daži politiķi un viens otrs izmaksu sedzējs ļoti uzstājīgi cenšas par to pārliecināt.Nē, profesionālā brīvība ir sinequa non un līdz ar to – pamats, lai cilvēki uzticētos ārstiem.”
“Tie, kuri apšauba ārstu profesionālu brīvību, pakļauj šaubām arī pacientu tiesības uz ārstēšanu saskaņā ar Ženēvas deklarācijas noteikumiem. Un mēs to nepieļausim.”
“Par to, ka ārstu biedrībām patlaban ir vairāk nekā jebkad agrāk nepieciešams uzņemties šo aizsardzības funkciju, liecina lielais valsts iejaukšanās gadījumu skaits un ekonomiski motivēti dažādu pušu mēģinājumi ietekmēt ārstu profesionālo darbību.”
“Visu ārstu medicīniski profesionālā rīcības brīvība un ārstu profesionālās ētikas un medicīnas jomu regulējošajos tiesību aktos noteiktais pienākums uzņemties personīgu atbildību par pacientu labklājību, mūsuprāt, ir kvalitatīvas pacientu aprūpes pamatnosacījums. Šī profesionālā autonomija kalpo tikai un vienīgi pacientu interesēm, un līdz ar to mūsu ieskatā tā arī ir daļa no pacientu tiesībām!”
“Arī šodien joprojām ir vērts regulāri atgādināt politiķiem un izmaksu sedzējiem, ka ārsti netika dalīti ārstos, kas strādā slimnīcās, ārstos, kas darbojas kā ierēdņi un ārstos, kas īsteno pastāvīgu profesionālo darbību kā pašnodarbinātie. Arī militārie ārsti veic darbību brīvajā profesijā – tieši tāpat kā ārsti, kas strādā pastāvīgā darbā veselības aprūpes centros, turklāt arī tad, ja šos centrus pārvalda komercsabiedrības.”
“Profesors JērgsHope (JörgHoppe), kuru vairākums no jums iepazina, kad viņš darbojās Vācijas Ārstu biedrības prezidenta amatā, bija viens no pirmajiem, kurš brīdināja par šādu brīvas profesionālās darbības īstenošanas apdraudējumu. Jērgs Hope ir dedzīgi iebildis pret ietekmēšanu, no medicīnas viedokļa nevajadzīgu standartizāciju un tā saukto „pavārgrāmatu medicīnu”, atņemot ārstiem jebkādu rīcības brīvību, kas ļautu pieņemt patstāvīgus lēmumus par ārstēšanu. Man šķiet, ka daudzi tolaik nemaz nebija aptvēruši šīs problēmas apmērus.”
“Šobrīd Vācijas Ārstu biedrība kā Vācijas ārstu biedrību asociācija pārstāv aptuveni 550 000 ārstu visā Vācijas teritorijā. Tādējādi ārstu pašpārvalde ir būtiska Vācijas veselības aprūpes sistēmas iezīme, un šādā formā tādas nav nekur citur pasaulē, izņemot Austriju.”
“Profesors Taupics (Taupitz) pašpārvaldes būtību ir brīnišķīgi kodolīgā veidā paudis savā rakstā, kuru viņš kā viesautors iesniedza mūsu jubilejas publikācijai: „No socioloģiskā viedokļa pašpārvalde balstās uz līguma starp sabiedrību un kādas profesijas pārstāvjiem. Sabiedrība nodrošina šīs profesijas pārstāvjiem autonomiju tās profesionālās darbības īstenošanā un aizsardzību pret nekvalificētu konkurenci. Pretī tā [sabiedrība] saņem ticamu efektīvas pašregulācijas un paškontroles solījumu. Šādā aspektā ārsta profesijas pārstāvji garantē pacientiem un sabiedrībai medicīniskā personāla profesionālo kompetenci un integritāti.””
Pilns runas teksts: